Uz grāmatas vāka redzams fragments no Fransuā Žerāra gleznas "Kupidons un Psīhe". Psīhi, kas ir grieķu dvēseles dieviete, simbolizē balts taurenis, kas lidinās viņai virs galvas.
Kāpēc dvēseles simbols ir taurenis, kā tas atklājas dažādos laikos un kultūrās – to var uzzināt vienā no grāmatas nodaļām, kas saucas "Ticības slepenā valoda". Šī nodaļa atbild arī uz jautājumiem – kāpēc Jēzum, Budam, Mitram un Višnam visiem ir nimbs? Kā triumfēja palmas zars, kāpēc lilija ir visšķīstākais zieds?
Kopumā grāmatā ir četras nodaļas, kurās autors pievēršas arī varas, neskaidrības un arī cerības slepenajām valodām.
Analizējot varas simbolus, autors uzsver, ka lielākajai daļai no tiem ir ļoti sena izcelsme, daži saistās pat ar paleolīta laikmeta mākslu. Grāmatas tulkotāja Renāte Punka stāsta: "Metjū Vilsons min piemērus no ārkārtīgi dažādām valstīm, dažādiem gadsimtiem, kā tad gan atklāti, tiešā veidā un vizuāli uzskatāmi, gan arī netieši un slēpti šie simboli ir stāstījuši to stāstu, kas ir vajadzīgs tai varai, kas tajā brīdī valda. Kāds tiem simboliem ir bijis liktenis, to mēs arī uzzinām grāmatā. Daži joprojām pilda šīs pašas funkcijas, bet par citiem mēs vairs tā nevaram teikt."
Autora analizēto varas simbolu vidū ir, piemēram, zirgi, piekūni, svari, pūķi, lauvas un ērgļi. Senie romieši ieviesa izpratni, ka ērglis mākslā parasti iemieso augstāko varu, un to dedzīgi piesavinājās vēlākās impērijas – arī Svētā Romas impērija, Napoleona impērija, Krievijas impērija un Trešais reihs. Un ērgļi arvien no jauna parādās gan heraldikā, gan nacionālajos un reģionālajos karogos visā pasaulē.
Renāte Punka atzīmē: "Joprojām tas rotā arī Baltā nama kabineta paklāju. Ērglis ir viens no tiem, kas laikam ir visplašāk saprotams un nolasāms kā varas simbols. Tajā pašā laikā ir arī ironiskas reminiscences par ērgli. Grāmatā ir apskatāma Georga Bāzelica glezna ar krītošu ērgli, kas ir tapusi 70. gados. Tā kādu laiku karājās Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera kabinetā un kalpoja viņam par atgādinājumu, ka viss šajā pasaulē ir ļoti mainīgs un nebūt nav iekalts akmenī."
Simboli var ne tikai slavināt varenos, bet dažkārt kļūt tiem par klupšanas akmeni. Un šajā saistībā nav labāka piemēra kā simbols, kas 19. gadsimta vidū vajāja, pazemoja un pat palīdzēja gāzt no troņa Francijas karali Luiju Filipu, – bumbieris. "Bumbieris parādās jau ikonogrāfijā, Dīrera un Bellīni gleznotajos madonnu portretos ar gluži citu stāstu. Bet tajā pašā laikā 19. gadsimta vidū Onorē Domjē un citi viņa laikabiedri ļoti plaši izmantojuši bumbiera tēlu, lai kariķētu un izsmietu tobrīd Francijā valdošo karali," skaidro Renāte Punka. "Šajā saistībā bumbieri kādu brīdi Francijā nedrīkstēja ne zīmēt, ne pieminēt, jo tas bija valsts noziegums. Šādas interesantas epizodes ir atrodamas gan mākslas vēsturē, gan pasaules vēsturē."
Ir arī simboli, kuru nozīme laika gaitā radikāli izmainījusies, to vidū ir, piemēram, svastika jeb kāškrusts. Gadu tūkstošiem tas bija pozitīvs cerību simbols, līdz to piesavinājās nacisti. Renāte Punka turpina: "Pirms to, tā teikt, "prihvatizēja" āriskā filozofija, svastika bija ļoti pozitīvs, optimisma pilns simbols. Kā to liecina arī mūsu pašu ornamentika. Jā, ir arī bijis mēģinājums šo simbolu aizliegt visās Eiropas Savienības valstīs, tas bija pavisam nesen, 2007. gadā, bet hinduistu kopienas, kas dzīvo Eiropā, ir pret to iebildušas, jo tām joprojām svastika ir sena un labvēlīga zīme. Šis ir viens no tādiem visdziļāk problemātiskajiem simboliem, tāpēc autors šo nodaļu pabeidz ar jautājumu – vai jebkad to būs iespējams atbrīvot no ļaunprātīgas izmantošanas naida kurināšanai, vai izdosies salabot 20. gadsimtā sabojāto?"
Nodaļā "Neskaidrības slepenā valoda" dominē simboli, kas pauž nedrošību, skumjas, grēku un ļaunumu, to vidū, piemēram, čūskas, melnie spoguļi, nāves izkapts, galvaskauss, bet nodaļā "Cerības slepenā valoda" – simboli, kas liecina par skaistumu, prieku, draudzību un mīlestību. Un to vidū ir pērles, suns un zivs, rozes, orhidejas, neļķes un saulespuķes. Kā atzīst Metjū Vilsons – saulespuķes ir simbols, kas mākslas vēsturē uzmirdzējis kā meteors, savaldzinot neskaitāmus māksliniekus un liekot aizmirst sīkākus augus. To simboliskā pamata nozīme ir saistīta ar ziedošanos.
