Ar instalācijas palīdzību ikvienam skatītājam ir iespēja kļūt par noveles “Pārvērtība” galveno varoni Gregoru Zamzu tieši tajā brīdī, kad viņš tikko pārvērties par kukaini.
Instalācija atrodas Gētes institūta bibliotēkas pašā centrā. No ārpuses tā ir neliela, ar melniem, caurspīdīgiem aizkariem norobežota telpa. No tās skan mazliet draudīga mūzika.
Pirms ieiešanas instalācijā apmeklētāju instruē Gētes institūta speciāliste Zigrīda Murovska: “Tātad jums ir jānovelk kurpes. Kājās jūs uzvilksiet čības, uz čībām ir sensori. Tāpat ir jāuzvelk speciāli cimdi, arī uz tiem ir sensori. Un uz galvas tiek uzliktas virtuālās brilles.”
Apmeklētājs var droši kustināt rokas un kājas. Var sevi vērot, var skatīties augšā, lejā, malās. “Tāda 360 grādu sajūta, tāda – it kā jūs būtu realitātē,” skaidro Murovska.
Kad aprīkojums uzlikts, Zigrīda Murovska spiež starta pogu. Kā uz burvju mājiena pēkšņi atrodos nelielā istabā. Pirmajā brīdī ir mazliet pabailīgi. Tad sāku istabu pētīt. Pie sienām ir tapetes ar zilām strīpām. Vienā stūrī dzelzs gulta. Tai blakus bufete ar grāmatām un fotogrāfijām. Tālāk logs, pa kuru var redzēt krītošu sniegu.
Kad straujāk sakustos, kaut kādi taustekļi pēkšņi parādās manā redzes laukā, par ko izrādās pārvērtušās manas rokas. Vēl lielāks ir pārsteigums, paskatoties spogulī.
Šajā brīdī saprotu, ka piedzīvoju situāciju, ar kuru sākas Kafkas slavenā novele – un tās pirmais teikums skan tā: “Kad Gregors Zamza kādu rītu pamodās no nemierīgiem sapņiem, viņš ieraudzīja, ka savā gultā ir pārvērties par milzīgu kukaini.”
Vēl baisāku noskaņu Gregora Zamzas istabai piešķir aiz durvīm dzirdamie viņa māsas raudulīgie čuksti, aicinot taču beidzot atvērt durvis.
Instalācija patiešām palīdz sajust Kafkas literatūras atmosfēru. Tajā ir kas ļoti atsvešināts, sirreāls un noslēpumains.
Instalāciju papildina vēl arī četras virtuālas intervijas ar Kafkas pazīstamāko biogrāfu Reineru Štahu, stāsta Zigrīda Murovska: “Tur viņš arī skaidro noveles “Pārvērtība” nozīmi un arī to, kāpēc tieši galvenais varonis pārvēršas par kukaini. Kafka ir pats ģimenē bijis savā ziņā melnā avs, viņam ir ļoti bieži bijusi tāda nošķirtības, atšķirtības sajūta. Arī šis kukainis simbolizē atsvešinātību.
Kafka pats ir gribējis vienu brīdi būt par kādu kukainīti, savilkt kājiņas pie vēderiņa un pagulēt, un tad no šīm te viņa pārdomām tapa šī te viņa “Pārvērtība”.
Un, es domāju, šeit jau var vilkt paralēles arī ar mūsdienām, teiksim, kā ir, ja tu esi sabiedrībā melnā avs, citādi domājošais, citāda dzīves stila piekritējs.”
2018. gada sākumā Kafkam veltīto instalāciju izveidoja viņa daiļrades liels cienītājs, Eiropā dzīvojošais amerikāņu režisors Mika Džonsons.
Gētes institūta mājaslapā publicētajā materiālā viņš stāsta, ka projekts tapa gada laikā un pie tā strādāja trīs dažādu mākslinieku komandas sadarbībā ar Franca Kafkas biedrību Prāgā. Pēc Kafkas apraksta vispirms tika uzbūvēts ļoti detalizēts Gregora istabas modelis. Tad animatori un programmētāji katru detaļu atsevišķi apstrādāja, filmēja, programmēja un visbeidzot visu apvienoja kopā, lai veidotos šī ļoti tiešā realitātes sajūta.
Kopš savas pirmizrādes Kafkam veltītā instalācija jau pabijusi 20 dažādu valstu pilsētās, nu tā atceļojusi uz Rīgu, kur Gētes institūtā būs skatāma līdz 22. martam.
Tā kā Kafka bija arī aizrautīgs kino skatītājs, tad instalāciju pavada arī kino programma "Kafka iet uz kino” un šajā un arī nākamajā trešdienā, 6. un 13. martā, Gētes institūtā tiks demonstrētas īsfilmas, mēmās filmas un spēlfilmas, ko Francs Kafka pēc noskatīšanās aprakstījis savās vēstulēs un dienasgrāmatās.
