Sadaļas Sadaļas

Kultūrdeva

Ko ar kinofilmām īsti izdara skaņu režijas studijā?

Kultūrdeva

Andrejs Osokins jaunajā albumā savieno Veco un Jauno pasauli

«Kultūrdevas ābecē» Jānis Jaunsudrabiņš

Kā zīmēja rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš?

Rakstnieks, gleznotājs un tulkotājs Jānis Jaunsudrabiņš piedzimst 1877. gadā Neretā. Trīs gadu vecumā mirst Jaunsudrabiņa tēvs, un puika nonāk pie mātes vecākiem ''Riekstiņos''. Vēlāk šīs mājas kļūst par prototipu autobiogrāfiskajā romānā “Baltā grāmata” aprakstītajai videi, kurā uzaug mazais Jancis. Šajās mājās 1967. gadā arī izveidots Jaunsudrabiņa memoriālais muzejs.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Ja francūžiem ir Gistava Flobēra “Bovarī kundze” un krieviem Ļeva Tolstoja “Anna Kareņina”, tad mums, latviešiem, ir Jaunsudrabiņa triloģija “Aija”. Darbā vērojami ne tikai izcili varoņu psiholoģiskie portreti, bet arī 20. gadsimta sākumā Eiropā valdošās eksistenciālisma vēsmas – pasaule kā cietums, kurā skaistais un cildenais diemžēl nereti kapitulē amorālā un neglītā priekšā. Viņa otrs šedevrs – “Baltā grāmata” – tieši pretēji ir gaišs un poētisks bērnības atmiņu tēlojums, raugoties no mazā Janča perspektīvas, kas atklāj 19. gadsimta 80. gadu Latvijas lauku vidi visā tās krāšņumā.

Īpašas ir autora paša naivisma manierē veidotās ilustrācijas, kas atdarina bērniem tipisko zīmēšanas stilu, neievērojot anatomisku precizitāti, bet koncentrējoties uz pašu svarīgāko – būtību. Izdevniecība “Valters un Rapa” pat baidās grāmatu izdot, jo stāsti liekas pārāk vienkārši, bet ilustrācijas – pavisam primitīvas. Šajā laikā Eiropā līdz ar modernisma uzplaukumu sākas mēģinājumi imitēt bērnu zīmējumus, ko īsteno, piemēram, Pikaso vai Kandinskis, bet Latvijā šī tendence tobrīd vēl ir pavisam sveša.

Lai gan Jaunsudrabiņš glezniecībā neizrāda īpašu jaunatklājēja garu un aizraujas ar akadēmisko reālismu, tieši grāmatu ilustrācijās viņš atklājas kā liels novators.

Iespējams, tas tādēļ, ka grāmatu mākslā Jaunsudrabiņš jutās brīvāks un vairāk ļāvās eksperimentiem nekā tobrīd par augsto mākslu uzskatītajā stājglezniecībā. Jau esot trimdā, Jaunsudrabiņš saraksta turpinājumu “Baltajai grāmatai” – “Zaļā grāmata”. Esot bijusi iecerēta arī “Raibā grāmata”, bet tā diemžēl nav tikusi uzrakstīta.

Jaunsudrabiņš veidojis ilustrācijas arī citu autoru – piemēram, Raiņa, Aspazijas vai Kārļa Skalbes – darbiem. Paralēli viņš nodarbojas gan ar mākslas kritiku, gan tulkošanu, latviešu valodā pārnesot Gija de Mopasāna, Knuta Hamsuna, Džovanni Bokačo un citu klasiķu darbus. Jaunsudrabiņš rakstīja arī dzeju – viņa populārākais un arī visvairāk komponētais dzejolis ir “Kā sniegi kalnu galotnēs”. Pēc “Baltās grāmatas” motīviem 1977. gadā uzņemta režisora Aivara Freimaņa un scenārista Imanta Ziedoņa kopīgi radītā filma “Puika”. Romāns “Aija” ekranizēts divreiz – 1957. gadā iznāk filma “Atbalss” Vara Braslas režijā, bet 20 gadus vēlāk Brasla uzņem arī divsēriju televīzijas filmu “Aija”. 2001. gadā tiek uzņemta septiņu sēriju spēlfilma “Saldā indes garša” pēc Jaunsudrabiņa romāna “Jaunsaimnieks un velns” motīviem.

Jaunsudrabiņš divreiz ir devies bēgļu gaitās – Pirmā pasaules kara laikā uz Kaukāzu un Otrā pasaules kara laikā uz Vāciju, kur viņš 1962. gadā mirst. 1977. gadā Jaunsudrabiņu pārbedī Latvijā, Neretas pagasta Ķišķu kapos.

Jaunsudrabiņa kopotie raksti ir izdoti 15 sējumos, romāns “Aija” ticis atkārtoti izdots 12, bet “Baltā grāmata” – 20 reižu. Tomēr vislielākā Jaunsudrabiņa kaislība esot bijusi makšķerēšana, tātad, ja gribas zināt, kāds rakstnieks patiešām bija, ir jāķeras pie viņa atklātākās grāmatas – “Ar makšķeri”.

Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas "Aija" radiovariants. (Režisors Viktors Zvaigzne. Lomās: Lilita Ozoliņa, Imants Skrastiņš, Dina Kuple, Maiga Mainiece, Juris Lejaskalns, Egons Beseris un Tālivaldis Āboliņš. 1977. gada ieraksts.)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt