Kultūras ziņas

Basbaritona Egila Siliņa jubilejas koncerts

Kultūras ziņas

Kas ir “Katliņpauris” Latvijas Leļļu teātrī?

No 2022. gada samazināts PVN grāmatniecībai un preses izdevumiem

Kā samazinātā PVN likme ietekmēs grāmatu un preses izdevumu cenas nākamgad

No nākamā gada stāsies spēkā izmaiņas likumdošanā, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli drukātajiem un elektroniskajiem preses izdevumiem un grāmatām līdz 5% līdzšinējo 12% vietā. Tādējādi Latvija pievienosies tām Eiropas Savienības valstīm, kur šāda likme ir spēkā jau vairākus gadus.

Samazināts pievienotās vērtības nodoklis ir ilgi gaidīts un smagi izcīnīts lēmums. Kamēr Eiropas Savienībā šī nodokļa likme noteikta vidēji 6,6% apmērā, bet atsevišķās valstīs pat 0%, Latvijā tā bijusi viena no augstākajām – 12%, vēl iepriekš – 21%. Likumsakarīgi pēdējos gados Latvijas grāmatniecības tirgus strauji saruka – samazinājās gan vidējie metieni, gan no jauna izdoto grāmatu skaits, gan bibliotēku iepirkumi.

PVN samazināšana patlaban ir glābšanas riņķis Latvijas grāmatniecības un digitālo abonementu mediju tirgum, skaidro grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka: "Sākot no 1. janvāra visas grāmatas, kas pašlaik šeit atrodas un līdz 1. janvārim nebūs nopirktas – viņām šī cena pazeminās par šo PVN likmes pazeminājuma procentu.

Grāmatai, kura maksā 2 eiro pašlaik droši vien tas samazinājums nebūs tik ļoti liels. Savukārt grāmatai, kura tagad maksā 20, 30, 40 eiro – tur tas samazinājums jau būs jūtams."

Latvijas grāmatu izdevēji cer, ka samazināts PVN ļaus palielināt arī apgrozāmo līdzekļu apjomu un atsevišķiem izdevējiem, kuri rūpīgi plāno savu darbu, tas var pieaugt pat par 10%. Tas savukārt ļautu realizēt jaunus radošus projektus un izdot jaunas grāmatas.

Taču no jauna izdotie preses izdevumi lētāki nekļūs. Drīzāk PVN samazināšana mazinās potenciālo cenu kāpumu, kas neizbēgami sagaida nozari kopumā.

Izdevniecības “Žurnāls Santa” direktors Māris Ančs prognozē, ka drukātajiem materiāliem cenas varētu pieaugt par 10–15%, un tas var likt atsevišķiem medijiem konsolidēties vai vispār izbeigt darbību.

"Autoratlīdzību reforma, kas palielināja izdevumus uz autoratlīdzībām un turpinās to darīt arī nākamajos periodos, enerģijas cenu kāpums, tagad gada beigās drukātos medijus pārsteidza radikāls papīra piegādātāju cenu kāpums no 20–40%, kā rezultātā palielinās drukāšanas izmaksas par 15–20%. Šis 5% PVN samazinājums drukātajiem medijiem samazinās cenu kāpuma dinamiku – drīzāk tā," skaidro Ančs.

Citādi ir ar elektroniskajiem medijiem.

Kamēr citur pasaulē digitāli žurnālu un laikrakstu abonementi kļūst par ierastu patēriņa produktu, Latvijā šis tirgus ir attīstības stadijā. Šai nozarei PVN samazinājums būs vēl jūtamāks.

Portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš norāda: "Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs šo naudu neieliksim akcionāru kabatās, šī nauda tiks investēta atpakaļ žurnālistikas kvalitātē, lai mūsu lasītājiem būtu pēc iespējas aizraujošāks, interesantāks saturs. Mēs esam rēķinājuši, ka nākamgad tie varētu būt tuvu 100 tūkstošiem eiro, kuri veidojas no starpības starp 21% likmi un 5% likmi."

Kultūras ministrijas aplēses liecina, ka PVN likmes samazināšana iespieddarbiem grāmatniecības un preses izdevēju nozarēm kopumā ļaus gūt atspaidu 4,75 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt