Kultūras rondo

Grāmata par Maestro "Es zinu, es nekad nebūšu iedomīgs. Mariss Jansons"

Kultūras rondo

Interaktīva ekspozīcija “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks” izveidota Inciema tornī

Sērijā "Novadu folklora" iznācis sējums "Almas Makovskas pasakas"

Kā rosinājums pašiem stāstīt – grāmatā apkopotas teicējas Almas Makovskas pasakas

Izdevniecība "Zinātne" piedāvā jaunu sējumu sērijā "Novadu folklora" – "Almas Makovskas pasakas". Atsaucoties uz krājuma sastādītāja, pētnieka Gunta Pakalna teikto, Alma Makovska ir viena no visvairāk dokumentētajām folkloras teicējām Latvijā. Viņa apzināti glabājusi zināšanas par senu laiku tradīcijām un notikumiem, savas dzimtas folkloru un atmiņas. 

Vispirms daži biogrāfijas pieminējumi par Almu Makovsku. Šim nolūkam citējams viņas pašas rakstītais dzīves apraksts: "Esmu dzimusi 1922. gada 22. maijā Talsu apriņķa Vandzenes pagasta "Kulpjos". Ģimenē esmu ceturtais no pieciem bērniem. Skolu sāku apmeklēt astoņu gadu vecumā, kad tēvs 1930. gada pavasarī uzņēma rentē Nogales pagasta mājas "Klāsi". Skolu pabeidzu 1936. gadā, par labām sekmēm saņemot Kārļa Ulmaņa grāmatu "Tev mūžam dzīvot, Latvija!"."

Almas Makovskas interese par vēsturi un citām humanitārajām zinībām viņu mudināja iestāties Talsu ģimnāzijā, taču šo ieceri aizšķērsoja veselības problēmas – epidēmiskais parotīts jeb tautas valodā "cūciņas". Tādējādi bija jādomā par citu izglītošanās veidu, un to Alma Makovska veica praktiskā ceļā, izmācoties par audēju pie vietējās mākslas amatnieces. 

Almastante, kā viņu mīļi iesaukuši Folkloras krātuves pētnieki, strādājusi arī Vandzenes ambulancē par sanitāri. Tur arī nostrādājusi līdz savai pensijai. Teicējas bagātais un interesantais mūžs, kādu to varam nolasīt no viņas pasaku izdevuma pēcvārda, apraujas 2004. gadā. 

"Talsu muzejā man Anna Rasa – toreizējā muzeja vadītāja – pateica, ka viņi Vandzenē ir atraduši tādu interesantu sievu. Pirmā dienā es netrāpīju tajās mājas, jo bija citās ko runāt. Otrā reizē, kad es viņu satiku, bija tā sajūta, ka mēs ilgi esam viens otru gaidījuši. Viņai bija tik daudz ko stāstīt. Mēs vienojāmies par kurzemnieku vārdiem, kurus mēs zinām," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pirmo tikšanos ar Almu Makovsku 1987. gadā atminas Latvijas Folkloras krātuves pētnieks, filoloģijas doktors Guntis Pakalns. 

Vēl starpkaru periodā pasaku stāstīšana mājās esot bijusi diezgan izplatīta padarīšana. Teicēju, no kuriem pierakstīt desmitiem garu, interesantu pasaku, netrūcis. "Pārsteigums bija tas, ka man tik vēlos laikos izdevās ko tādu vēl atrast," bilst Pakalns.

 "Es braucu katru gadu vairākas reizes pie viņas. Man ir pāri pa simts kasetēm. Iespējams, tā ir viena no vislabāk dokumentētajām latviešu teicējām."

Laikā, kad sastapa Almu Makovsku, pētnieks rakstīja disertāciju un interesējās arī par spoku stāstiem: "Viņai pretī bija fantastiski stāsti, kā viņa redzējusi, kā mirušais vīrs nāk no kapiem un kā trīs dienas pirms tuvinieka nomiršanas kāds skatās iekšā pa logu. Otrā dienā meklē sniegā pēdas, nav nekāds pēdas. Pēc trīs dienām kāds nomirst. Otrā pasaules kara laikā viņa redzējusi garu sapni, kurā Pestītājs viņai parādījis, kā pasaules sākumā būs, tad iznēsājis pa visu pasauli, un parādījis, kā būs uz priekšu. Tur ir stāsts par šuneļiem ar melnām, sarkanām un tām trešām kaklasiksnām [..]. Māte Latvija sēdēja pie liela galda un aizmugurē plaukti bija pilni, un tie šuneļi rāva no tiem plauktiem un nesa projām, bet Pestītājs teica, ka daudzi nāks, bet visu jau neaiznesīs."

Jaunais "Novadu folkloras" izdevums, kā atzīmē sastādītājs, nav tikai pasaku grāmata. Pakalns tostarp skaidrojis, kā teicēja tikusi pie pasākām: "Viņa katru reizi kaut ko pastāstīja.

 Gandrīz par katru pasaku viņa zināja pateikt, no kā to ir dzirdējusi. Izskatās, ka tur ir dzimta vismaz četrās paaudzēs. 

Tēvs pavisam maziņš būdams no sava vectēva, kurš ir miris trīs dienas pirms simts gadu vecuma, esot tās pasakas visvairāk dzirdējis. Laikam jau tas bija normāli, ka vīrietim bija jāprot saviem bērniem, mazbērniem stāstīt pasakas. Viņa ir mantojusi vairāk tieši no dzimtas vīriešiem." 

Dažām Almas Makovskas stāstītajām pasakām grāmatas sastādītājs līdzīgas neesot atradis. Viņš pieļauj, ka vai nu tās viņas dzimtā ir pārveidojušās vai ceļojušas vēl pa citiem ceļiem. No pasaku kopas, kas iekļauta grāmatā, vien retā radusies Latvijā, norāda Pakalns: "Vairums pasaku ir Eiropas kultūras daļa. Zinātnieki Vācijā, arī citur, ir katram pasaku sižetam to vēsturi izpētījuši. [..] Te nu ir ļoti skaidri redzama kultūras migrācija, kā no Austrumiem, no Rietumiem, no Ziemeļiem Latvijā nāca iekšā pasakas. Te dažādas pasaku versijas satikās un strīdējās."

Taujāts, kā redz pasaku izdzīvošanu mūslaikos, pētnieks atbild: "Es skatos ļoti optimistiski uz to. Redzi, ir tā mutvārdu stāstīšanas priekšrocība. Mums ir stereotips, ka pasaka noteikti ir grāmatā, un ka viņu ir jālasa priekšā maziem bērniem. Nu, pirmkārt, tas ir ļoti jauns stereotips, jo daudzas pasakas nav paredzētas maziem bērniem. Jebkurā vecumā ir vērts pasakas palasīt un paskatīties, ko tu jaunu tajās ieraugi. 

Uzrakstītais teksts ir tikai iemesls tev to pasaku mēģināt pašam izstāstīt, jo īsti pasakas var saprast tikai tad, kad tu pats sāc stāstīt. Tāpēc es jums rosinu ņemt kuras pasakas liekas svarīgas un mēģināt viņas stāstīt. 

Tad tikai īsti var redzēt, kas tur ir iekšā. Daudzās pasakās ir cilvēku attiecību pamatsituācijas, kuras nemaz tik ātri nemainās: tēva un dēla, mātes un meitas attiecības, bagātie – nabagie, vīrs un sieva. [..] Nav tā, ka pasakas būtu kāda primitīva un vēsturiska forma. Protams, mūsdienās ir ērtākas ["formas"] – filmas, kaut vai datorspēle vai televīzijas seriāls kā nebeidzama pasaka. Bet tās vienkāršās formas tāpēc nepazūd, jo viņas nav aizvietojamas. Viņas tāpat kultūrā darbojas. Ir tikai jāredz, kur to var pielietot."

Grāmatas "Almas Makovskas pasakas" audiovizuālais pielikums ir meklējams Latviešu folkloras krātuves interneta vietnē. Starp citu, Guntim Pakalnam jau padomā otra grāmata, kurā kopā likti Vandzenes atmiņu stāsti, vietējā folklora. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt