Šogad Jēkabpils Kena parka estrāde pārtapusi par Dzejas siltumnīcu – Jēkabpils Kultūras pārvalde rosina salīdzināt dzejas radīšanu ar dārzeņu un puķu audzēšanu, liekot aizdomāties par to, kas ir dzejnieka auglīgā zeme un stāds un kam jāatrodas dzejnieka lejkannā, lai dzejolis labi augtu.
“Vārds tāpat ir jāiestāda, jāaudzē, jāravē, beigās jānovāc. Un, manuprāt, šī ir ļoti pateicīga vieta, jēkabpiliešiem ļoti iemīļota vieta. Tāpēc mēs šodien stādām Dzejas siltumnīcā pirmos dzejas pantus,” stāstīja Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele.
Katram apmeklētājam tiek izdalītas plāksnes, uz kurām rakstīt, kā arī rosinoši uzdevumi iedvesmai. Ikviens tiek iedrošināts izmēģināt, kā tas ir – būt dzejniekam.
Sacerētās un uz plāksnēm uzrakstītās dzejas rindas tika simboliski iestādītas Dzejas siltumnīcā. Daudzi pirms stādīšanas ar savu veikumu iepazīstināja visus klātesošos.
Jēkabpilieši ir autori vēl vienai Dzejas dienu tradīcijai – akcijai “Sirds uz trotuāra”. Pilsētas ietves un laukumi dzejas lappusēs pārvēršas jau devīto gadu pēc kārtas. Ik gadu skolu audzēkņi ņem krītiņus un uz bruģa vai asfalta raksta sevis izvēlētas dzejas rindas.
“Manuprāt, ir ļoti jauki, ka skolēni, piemēram, no mūsu skolas 10., 11.klases, raksta dzeju, iepazīst dzejniekus tuvāk, vienkārši kļūstam inteliģentāki dzejas ziņā,” atzina Jēkabpils 3.vidusskolas audzēkne Terēze Stroža.
Festivālā “Eko dzeja” šonedēļ Jēkabpilī norisinās arī daudzi citi pasākumi, tostarp lekcijas par latviešu valodu, tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem, kā arī ikgadējie braucieni Dzejas busiņā.
