Kultūras Rondo

Latvijas Radio koris gatavojas Komitasa Liturģijas jaunās redakcijas pirmatskaņojumam

Kultūras Rondo

Ar izstādi "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" iepazīstina tās veidotājas

Jēkabpilī Dzejas dienās īpašā dzejas siltumnīcā stādīta eko dzeja

Jēkabpilī Dzejas dienās īpašā dzejas siltumnīcā stādīta eko dzeja

Tradicionālo Dzejas dienu ietvaros Jēkabpilī no 10. līdz 14. septembrim notika festivāls “Eko dzeja”, tā laikā pilsētas galvenā parka – Kena parka – estrādē izveidota simboliska Dzejas siltumnīca, kurā tika stādīta, ravēta, novākta un izgaršota eko dzeja jeb dzeja bez piesārņojumiem.  

Pasākuma organizatori rosina salīdzināt dzejas radīšanu ar dārzeņu un puķu audzēšanu, liekot aizdomāties par to, kas ir dzejnieka auglīgā zeme un stāds un kam jāatrodas dzejnieka lejkannā, lai dzejolis labi augtu.

Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele skaidro, ka ideja par Dzejas siltumnīcu radās jau pirms kāda laika, bet tagad beidzot tā īstenojusies dzīvē.

“Vārds tāpat ir jāiestāda, jāaudzē, jāravē, beigās jānovāc. Un manuprāt šī ir ļoti pateicīga vieta, jēkabpiliešiem ļoti iemīļota vieta, un tāpēc mēs šodien stādām Dzejas siltumnīcā pirmos dzejas pantus,” festivālā stāstīja Ūbele.

Katram apmeklētājam tika izdalītas plāksnes, uz kurām rakstīt, kā arī rosinoši uzdevumi – iedvesmai. Ikviens tika iedrošināts izmēģināt, kā tas ir – būt dzejniekam.

Aktivitātē droši iesaistījās arī skolēni, piemēram, Patrīcija, kura uzsver, ka viņai arī ikdienā patīk lasīt dzeju:

“Es parasti izvēlos tieši dzeju lasīt, jo romāni man ir par sarežģītu, un dzejā ir slepenā doma, ko var iepazīt un kas noder dzīvē.”

Patrīcija atklāja, ka jauniešu vidū dzeja nav zaudējusi popularitāti: “Es zinu vairākus klasesbiedrus, draugus, kuri pat raksta dzeju.”

Sacerētās un uz plāksnēm uzrakstītās dzejas rindas tika simboliski iestādītas Dzejas siltumnīcā esošajos puķu podos. Daudzi pirms stādīšanas ar savu veikumu iepazīstināja visus klātesošos.

Iedzīvotāju radītās un iestādītās dzejas rindas simboliskajā siltumnīcā auga visu nedēļu, bet Dzejas dienu izskaņā tika apvienotas vienotā poēmā.

Jēkabpilieši ir autori vēl vienai Dzejas dienu tradīcijai – akcijai “Sirds uz trotuāra”. Pilsētas ietves un laukumi dzejas lappusēs pārvēršas jau devīto gadu pēc kārtas. Ik gadu skolu audzēkņi ņem krītiņus un uz bruģa vai asfalta raksta sevis izvēlētas dzejas rindas.

Jēkabpils 3.vidusskolas audzēkne Terēze Stroža uzsvēra, ka šāda tradīcija būtu jāturpina arī nākotnē.

“Manuprāt, ir ļoti jauki, ka skolēni, piemēram, no mūsu skolas 10., 11.klases raksta dzeju, iepazīst dzejniekus tuvāk, vienkārši kļūstam inteliģentāki dzejas ziņā,” stāstīja Terēze.

Dzeja jauniešu vidū ir aktuāla – to apliecināja arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Vītola.

“Šoreiz es izdomāju tā, ka viņi meklēs sava klasesbiedra rindas, kas viņus uzrunā. Jo mēs runājām par to, ka mēs ejam, kāds ir uzrakstījis, es izlasu un domāju, kā tas iedarbojas uz mani, tātad, kāda sirds uz trotuāra ir izlikta. Un tad nākamajā stundā mēs runāsim, vai viņš ir atradis to, kas ir viņa. Tas man liekas ir svarīgākais – vai tas mani uzrunā. Un varbūt kādam liksies svarīgi izlasīt kādu dzejoli arī citā mēnesī, ne tikai septembrī?” stāstīja Vītola.

Lai dzeju popularizētu arī pašu mazāko vidū, Jēkabpilī jau par ilggadēju tradīciju ir kļuvis daiļlasīšanas konkurss pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem.

Savukārt pērn aizsākta Dzejas dienu tradīcija ir radošās apvienības “Literāts” organizētais pasākums ar nosaukumu “Dzejas fetišs”. Tā laikā ar saviem darbiem apmeklētājus iepazīstināja “Literāta” dalībnieki – jaunie un jau pieredzējušie dzejnieki, bet īpašu noskaņu pasākumā radīja fona mūzika.

Jēkabpils radošo apvienību “Literāts” vada Sintija Kampāne-Štelmahere. Viņa uzsver, ka “Dzejas fetiša” mērķis ir ne tikai iepazīstināt ar mūsdienu dzeju, bet arī pārsteigt un iedvesmot klausītājus.

“Katru rudeni ar dzejas lasījumiem sākas jauns mācību gads savā ziņā “Literātam”, un “Dzejas fetišs” kā ideja tapa pagājušogad vasarā, sēžot jaukā, saulainā pagalmā un domājot par to, ko interesantu varētu sniegt “Literāts”.

Un “Dzejas fetišs” kā doma man šķita interesants, ka fetišs ir kā paaugstinājums, un dzejnieks, piedaloties lasījumos, tiek paaugstināts, paceļas pāri visam ikdienišķajam.

Fetišs ir svešvārds, kas varbūt ne visiem ir saprotams un var likties divdomīgs. Bet manuprāt, dzejnieks ir personība, kas grib šokēt, grib izcelties,” stāstīja Kampāne-Štelmahere.

Festivālā “Eko dzeja” Jēkabpilī norisinājās arī daudzi citi pasākumi, tostarp lekcijas par latviešu valodu, tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem, kā arī ikgadējie braucieni Dzejas busiņā. Līdztekus dzejas popularizēšanai Jēkabpils Kultūras pārvalde ik gadu Dzejas dienās aktualizē arī stilistiski un gramatiski pareizas latviešu valodas lietošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti