Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas absolvents Markuss Druziks, kurš nu jau studē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, par savu Veidenbauma dzejoli izvēlējies „Mosties, mosties reiz, svabadais gars”.
„Šis dzejolis, manuprāt, caurstrāvo mūsdienīgas un nemainīgi aktuālas idejas un problēmas, kas vēl joprojām kairina mūsu prātus un liek aizdomāties par to, kādēļ reizēm apzināti esam radījuši laiktelpu, kurā cīnāmies ar vējdzirnavām. Dzejolis kā šķietami mērķtiecīgs vārdu sakopojums vienlaikus iemieso garu, kas izmisīgi kliedz un brēc pēc tā, lai katrs no mums izrādītu skaidru gribu būt savas dzīves, sabiedrības un valsts veidotājiem un kvalitātes noteicējiem. Manuprāt, tā ir latenta pilsoniskās aktivitātes propaganda, ko šis izcilais sava laika dižgars ir vēlējies ietērpt dzejolī kā kodifikācijā, kas, par laimi, ir saglabājusies arī līdz mūsdienām,” spriež Markuss.
Mosties, mosties reiz, svabadais gars,
Celies un salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus –
Mosties, brīvības cēlajais gars!
Tumšos varmākas zemē triec,
Svētos liekuļus garīdzniekus,
Kuri melš krāpdami debesu niekus.
Ticības māņus pie malas liec.
Zemē kungus, kas lepnībā sēž,
Šķērdībā putina miljonu sviedrus!
Zemē kundzības draugus un biedrus,
Kas savus brāļus spaida un plēš!
