Jansone norāda, ka romāns “Laika rēķins” bija ļoti atbildīgs darbs. Pirms ķerties pie tā, romāna autore no Šķipsnas darbiem bija lasījusi tikai vienu stāstu. Iepazīstoties ar autores biogrāfiju, Jansone saprata, ka ir gatava pētīt trimdinieces dzīvi.
“Jauna sastapšanās ar nezināmu autori, kurā es saskatu mīklu.
Tas varētu būt ārkārtīgi interesants uzdevums iepazīt kādu literatūras šķautni, kuru es līdz šim neesmu pazinusi.
Ja es nebūtu pārliecināta, ka spēšu sajūsmināties par Ilzes Šķipsnas darbiem un mēģināt iedziļināties tajos, tad es, visdrīzāk, nebūtu piekritusi. Es nekad neesmu nožēlojusi, ka piekritu,” stāsta Jansone.
Šķipsnas darbi Latvijā nav plaši zināmi. Romāna autore cer, ka viņas grāmata lasītāju vidū raisīs interesi par Šķipsnas daiļradi. Lasot trimdinieces dienasgrāmatu fragmentus un noskaidrojot laikabiedru atmiņas par viņu, Jansone atklāja, ka Šķipsna bijusi neparasti interesanta personība:
“Es viņu sauktu par tādu dzīvotāju. Gan strādāja, gan dzīvoja ar pilnu atdevi. Man šādi cilvēki vienmēr ir ārkārtīgi fascinējoši.”
Jansone dalās atmiņās – pētot Šķipsnas korespondenci, viņas dzīvē notikusi interesanta sagadīšanās, kas iespaidoja autori: “Viņai bija sunītis. Diezgan neplānoti, bet arī mūsu ģimenē uzradās suns. Bija ļoti interesanti mēģināt iztēloties un arī lasīt to, kā Šķipsna pati raksta par savu Žaku. Tajā pašā laikā man bija interesanti vērot savu un pamanīt, cik ļoti daudz līdzību ir divos dažādos suņos, kas ir dzīvojuši pilnīgi dažādos laikos.”
Šīs grāmatas un citu sērijas “Es esmu…” darbu mākslinieks ir Jānis Esītis. Viņaprāt, minētajai sērijai piemīt īpaša vērtība. Visvairāk piesaistošs ir mūsdienu autoru redzējums par literatūras klasiķiem. Esītis norāda, ka uz sērijas darbiem jāraugās kopumā. Tie veido vienotu veselumu.
“Sērijas dizaina forma manā uztverē ir kā varavīksne.
Tā, protams, pārsniedz mums zināmās septiņas krāsas, un šajā gadījumā sastāv no 13. Katram autoram sava krāsa. Bet, manuprāt, varam būt droši, ka šīs krāsas varētu vēl turpināties un papildināties ar citiem toņiem, jo ievērojamas personības rakstniecībā un dzejā mums latviešiem ir daudz vairāk,” skaidro mākslinieks.
Esītis stāsta, ka pirms pāris gadiem bija izvēlējies krāsu toņus, kādā noformēt katru autora darbu. Tie saskaņoti ar grāmatas autora redzējumu. Savukārt gadījumā ar romānu “Laika rēķins” krāsu korekcijas ieviesusi rakstniece, piedāvājot darbu noformēt dzeltenā tonī. Jansone skaidro: “Ilzei Šķipsnai dzeltena krāsa bija ļoti svarīga. Viņa dzīvoja Teksasā, protams, viņa man asociējas ar kaut ko saulainu un spožu. Viņas dzīvi kaut kādā ziņā tas ietver.”
Par Ilzi Šķipsnu tagad top arī literatūrzinātnieces Olgas Seņkānes monogrāfija.
