„Mēs bieži aizmirstam, ka Jānis tas lielākais mums ir viens. Mēs svinam Jāņus, godinot visus mazos, lielos, veco Jāņus,” saka Raiņa un Aspazijas muzeja izglītojošā darba vadītāja Aija Magone. „Viņam jau palaimējās dzīvot tajā laikā, kad šie svētki bija atļauti. Attiecības ar Jāņiem viņam bija ļoti labas. Arī ar līgošanu, jo viņš ir piedalījies Līgo svētkos, aicināts no skolotāju savienības šeit un Jūras ielā 1 viņš ir svinējis Jāņus, viņš tika tur godināts, apbērts ar ziediem ar vainagiem,” uzsver Magone.
Arī mūsdienās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā-muzejā, sagaidot gada īsāko nakti, tiek dedzināts ugunskurs, skan līgo dziesmas un galdā tiek celts siers un alus. Un arī šoreiz pats galvenais jubilārs nepaliek bez šo svētku galvenā simbola - ozollapu vainaga.
Tradīcija, sagaidot gada īsāko nakti, rīkot vārda dienas ballīti pašam lielākajam Jānim, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā-muzejā aizsākta pirms trim gadiem.
