Balva ir atzinība labākajiem jaunajiem autoriem Eiropā. Šogad balvu saņem Bens Bluši (Albānija), Milens Ruskovs (Bulgārija), Jans Ņemecs (Čehija), Makis Tsits (Grieķija), Odnija Eira (Islande), Jānis Joņevs (Latvija), Armins Ēri (Lihtenšteina), Pjērs Mejlaks (Malta), Ogņens Spahičs (Melnkalne), Marente de Mora (Nīderlande), Ugļeša Šajtinacs (Serbija), Birgila Oguza (Turcija) un Īvija Vailda (Apvienotā Karaliste).
"Apgāds "Mansards" man aiztaupīja nervozēšanu. Es saņēmu tikai labās ziņas," intervija Latvijas Radio stāsta Joņevs. "Man tomēr jābrīnās, kā tas viss tik tālu nonāca, jo tas viss sākās kā spēlēšanās."
Joņevs stāsta par laiku, kad grāmata tikko bija iznākusi. Toreiz - 2013.gada pavasarī - viņa draugi un jelgavnieki, kas iesaistīti ar grāmatā aprakstītajiem notikumiem, esot teikuši, ka tas jau būs interesanti tikai mums. Vēlāk citi teikuši, ka tas būs interesanti tikai tiem, kas klausījās tādu mūziku.
"Tā koncentriskos apļos tas ir aizgājis arvien tālāk un, lūk, te mēs sēžam, Frankfurtē," turpina Joņevs, izsakot cerību, ka atzinība netraucēs viņa radošajai brīvībai. "Ceru, ka tomēr spēšu joprojām ignorēt visas gaidas un rakstīt to, kas šķiet svarīgi. Bet, protams, paldies publikai!"
Kā iepriekš vēstīts, Jānis Joņevs par grāmatu "Jelgava 94" šogad saņēma Literatūras gada balvu kategorijā "Spilgtākā debija", izpelnoties arī „Delfi” lasītāju specbalvu un Jāņa Rozes grāmatnīcu tīkla pirktākās grāmatas specbalvu.
Jāņa Joņeva debijas romāns „Jelgava 94” iznāca 2013. gada martā apgādā „Mansards”.
Uz Eiropas Savienības (ES) Literatūras balvu var pretendēt arī autori no citām valstīm, kas piedalās ES kultūras un radošo nozaru finansēšanas programmā “Radošā Eiropa”. Ik gadu laureātus izvirza valsts žūrijas trešdaļā valstu (šoreiz to bija 13).
“Sirsnīgi sveicu Eiropas Savienības Literatūras balvas ieguvējus!” sacīja izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes eirokomisāre Andrula Vasiliu. “Šī balva tiek pasniegta labākajiem jaunajiem autoriem Eiropā, neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts un valodas. Mērķis ir izcelt labāko Eiropas mūsdienu literatūrā, veicināt pārrobežu tirdzniecību un rosināt citu valstu literatūras darbu tulkošanu, publicēšanu un lasīšanu. ES jaunā programma “Radošā Eiropa” piedāvā līdzekļus tulkošanai, lai palīdzētu autoriem piesaistīt citai tautībai piederīgu un citā valodā runājošu lasītāju uzmanību.”
Katrs uzvarētājs saņem 5000 eiro. Vēl svarīgāk — viņi nonāks prožektoru gaismā un iegūs lielāku starptautisko atpazīstamību. Viņu darbu izdevēji ir mudināti lūgt ES finansējumu godalgoto grāmatu tulkošanai citās valodās, lai tās sasniegtu jaunus tirgus.
Kopš šo balvu pirmoreiz izsludināja 2009. gadā, ES ir sniegusi finansējumu 56 (no 59) laureātu grāmatu tulkošanai 20 dažādās Eiropas valodās. Pavisam tā šādi finansējusi 203 tulkojumus, t.i., vidēji 3–4 vienas grāmatas tulkojumus. Uzvarētāji arī gūst īpašu atpazīstamību Eiropas svarīgākajos grāmatu gadatirgos, piemēram, Frankfurtē, Londonā, Gēteborgā un “Passa Porta” festivālā Briselē.
Šā gada balvu ieguvējus apbalvos ceremonijā, kas notiks 18. novembrī Briseles saietu namā “Concert Noble”, klātesot izglītības un kultūras eirokomisārei, Eiropas Parlamenta deputātiem un Itālijas ES prezidentūras pārstāvjiem.
Literatūras balvu rīko Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Grāmatu tirgotāju federāciju, Eiropas Rakstnieku padomi un Eiropas Izdevēju federāciju.
ES Literatūras balva saņem finansējumu no programmas “Radošā Eiropa”, kuras mērķis ir nostiprināt kultūras un radošo nozaru konkurētspēju un sekmēt kultūras daudzveidību. Jaunās programmas kopējais budžets 2014.–2020. gadam būs 1,46 miljardi eiro — par 9 % vairāk salīdzinājumā ar līdzšinējo finansējumu. Saskaņā ar šo programmu tiks finansēta 4500 grāmatu tulkošana. Tā arī ļaus vairāk nekā 250 000 radošajiem profesionāļiem un viņu darbiem iegūt starptautisku atpazīstamību, kā arī atbalstīs simtiem Eiropas kultūras sadarbības projektu, platformu un tīklu.
Saskaņā ar iepriekšējo kultūras programmu 2009.–2013. gadam Eiropas Komisija piešķīra vidēji 2,5 miljonus eiro gadā daiļliteratūras darbu tulkošanai un vairāk nekā 2,4 miljonus eiro sadarbības projektiem, kas saistīti ar grāmatniecības nozari. 2014. gadā, kas ir pirmais jaunās programmas “Radošā Eiropa” darbības gads, daiļliteratūras tulkošanai ir atvēlēti 3,6 miljoni eiro.
Grāmatniecības nozare ES iekšzemes kopproduktu papildina ar 23 miljardiem eiro un uz pilnu slodzi nodarbina 135 000 cilvēku. Grāmatu izdošana ir būtiska kultūras un radošo nozaru daļa, un tajā tiek saražoti līdz 4,5 % no ES IKP. Tā nodrošina darbu vairāk nekā 8 miljoniem cilvēku. Lai gan krīzes laikā šo nozaru stāvoklis nav būtiski pasliktinājies, tomēr arī tās saskaras ar ievērojamām grūtībām, ko rada digitalizācija, globalizācija un tirgus sadrumstalotība kultūras un valodu ziņā.
Pašreiz programmā “Radošā Eiropa” piedalās visas 28 ES dalībvalstis, Norvēģija, Islande, Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija. No 2015. gada varētu pievienoties vēl citas.
