Svinības jau ir sākušās ar pasākumu "Brokastlaiks" un turpināsies ar "Pusdienlaiku" un "Tējas laiku". Bet noslēgumā paredzēts dzejas vakars "Slēp mani savu spārnu lokā”.
"Izdomājām, ka varētu iedomāties, kā ir, ka mājas svin lielu dzimšanas dienu. Mēs aicinām visas dienas garumā, lai cilvēki pie mums nāk, lai ir gan šī saviesīgā daļa, lai ir māksla un literatūra, lai skan Laimas dzeja, lai skan mūsdienu autoru dzeja," par svinībām Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta Jāņa Akuratera muzeja speciāliste Maira Valtere.
Dzejas vakarā "Slēp mani savu spārnu lokā" skanēs gan Laimas Akurateres dzeja, gan savus dzejoļus lasīs Rudīte Losāne, Elīna Līce un Elvīra Bloma.
"Laimas dzejā ļoti svarīgs motīvs ir reliģiskā dzeja. Un tā viņai ir dabīga, jau no bērnības veidota pasaules uztvere, un tā arī palīdz izturēt to pasauli, kāda ir padomju laikā," atklāj Maira Valtere. "Interesanti, kā veidosies šis konteksts starp Laimas 40. un 50. gados rakstītajām dzejām, kas ir kā lūgsnas, un kāds ir mūsdienu konteksts."
Laima Akuratere (1910 – 1969) bija dzejnieka Jāņa Akuratera un viņa sievas Marijas Annas vienīgā meita. 20. gadsimta 30. gados viņa studēja Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātē Romāņu filoloģijas nodaļā. Īpaši tuva viņai kļuva renesanses un viduslaiku itāļu un franču literatūra.
"Starp viņas kursabiedriem bija Veronika Strēlerte, un viņām abām bija iecere, ka varētu latviski atdzejot visus renesanses dzejniekus un izdot vairākus krājumus," stāsta Maira Valtere.
30. gadu beigās ar pseidonīmiem presē viņa sāka publicēt savus dzejoļus, un 1937. gadā iznāca viņas atdzejojumā Frančesko Petrarkas "Soneti Madonnai Laurai”. Diemžēl tālāk ieceri neizdodas īstenot, jo sākas Otrais pasaules karš un okupācija.
Arī vēlāk viņa turpināja atdzejot no itāļu, franču, angļu, krievu valodas Danti, Viljamu Šekspīru, Pjēru Ronsāru, Šarlu Bodlēru un daudzus citus. Pēc Otrā pasaule kara viņas atdzejojumi publicēti antoloģijā "Pasaules tautu lirika”(1959) un V.Šekspīra Kopoto rakstu 6. sējumā (1965).
"Diemžēl viņas dzīve bija ļoti skarba. Ir saglabājies vēstules uzmetums, ko viņa rakstījusi Vilim Lācim padomju laikā: "Es protu piecas valodas, bet, lūdzu, palīdziet man atrast jebkādu darbu, jo man jāuztur slima mamma un mazs bērns."
Tā dzīve, kurai viņa gatavojās 20.-30. gados, tā vide, kurā dzīvoja viņa un viņas ģimene, totāli izmainījās padomju laikā. Viņa nebija padomju laikam piemērota," atzīst Maira Valtere.
Rokrakstā paliek tas, ko padomju laikā nav iespējams publicēt. 1948. gadā Laima sakārto savu dzejoļu krājumu "Dažas dziesmas”. Tas tiek izdots jau 30 gadus pēc dzejnieces nāves izdevniecībā "Pils” 1999. gadā.
Dzejas vakars "Slēp mani savu spārnu lokā” Jāņa Akuratera muzejā 21. janvārī sāksies pulksten 18.00.
