2020. gada 11. martā būs pagājušas 40 dienas, kopš dzejnieks Leons Briedis aizgāja mūžībā. Jāņa Akuratera muzejs 11. marta vakarā aicina Leona Brieža draugus un kolēģus – Māri Salēju, Edvīnu Raupu, Aivaru Eipuru un citus – dalīties atmiņās un lasīt sonetus no Brieža krājuma “Agrais pavasaris”, kā arī citus dzejoļus un atdzejojumus.
11. martā vārda dienu svin Agitas, un dzejnieces, Jāņa Akuratera meitas Laimas Akurateres (1910–1969) otrais vārds bija Agita. Šogad ir Laimas Agitas Akurateres 110. jubilejas gads, tādēļ 11. marta pasākumā “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” atcerēsies arī viņu, lasot viņas veiktos Dantes Aligjeri, Frančesko Petrarkas, Viljama Šekspīra un citu dzejnieku sonetu atdzejojumus. Viduslaiku un renesanses literatūra Laimai Agitai Akuraterei tuva bija jau no studiju laika Latvijas Universitātē. 1937. gadā viņas atdzejojumā tika izdota Frančesko Petrarkas grāmata “Soneti madonnai Laurai”.
Sonetu vakarā ar stāstījumu par šīs dzejas formas izpausmēm latviešu dzejā no 2000. līdz 2016. gadam un Leona Brieža veikumu šai kontekstā uzstāsies arī jaunā pētniece Krista Valaine.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas rajona Pamatu ciema Grantiņos. Latviešu valodā publicētas ap 30 Leona Brieža oriģinālgrāmatas un vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Viņš rakstīja arī esejas, apceres, scenārijus, literatūrkritiskus rakstus, dziesmu tekstus, dzeju bērniem. Tulkoja un atdzejoja no latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu, svahili, spāņu, albāņu, katalāņu, itāļu, portugāļu, franču un citām valodām. Leonu Briedi interesēja arī dzejas formu iespējas – 2005. gadā iznāca viņa 385 sonetu krājums “Agrais pavasaris”, 2013. gadā – krājums “Oktāvas”, bet šobrīd izdevniecībā ir krājums “Rondeles”.