Dienas ziņas

Lietuvas un Baltkrievijas robežu apmeklē EP prezidents

Dienas ziņas

Ventspils novadā cīnās ar ugunsgrēku angārā

Izstāde, kas veltīta skaitāmpantiem

Izstādē var iepazīt neparastu latviešu folkloras mantojumu – kara bēgļu skaitāmpantus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Otrā pasaules kara beigās daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Starp viņiem arī Bunkas pagastā dzimušais vācbaltietis Oto Bongs. Esot tur, viņš apbraukāja vairāk nekā 60 bēgļu nometnes, savācot neparastu latviešu folkloras krājumu – skaitāmpantus. Tie apkopoti īpašā krājumā, kuru varēja iepazīt izstādē "Veveri viver vū!".

"Enku drenku drilla drū
Četri pāri pī un pū"

Tas ir viens no skaitāmpantiem, kas lasāms vācbaltiešu izcelsmes bibliofila Oto Bonga krājumā un kas nodots Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvā. Krājumā kopumā ir vairāk nekā 7000 skaitāmpantu, ko Oto Bongam izdevies pierakstīt, apbraukājot bēgļu nometnes Vācijā Otrā pasaules kara izskaņā un uzklausot teicējus tieši no Latvijas.

Izstādes kuratore Zane Zajančkauska pastāstīja: "Oto Bongs, kad apstaigāja šīs bēgļu nometnes un interesējās par pantiem, viņš runāja ar visu vecuma cilvēkiem. (..) Viņš ne tikai pierakstīja pantus, bet viņš ļoti precīzi arī pierakstīja, kas ir tas cilvēks, kas viņam to ir pastāstījis. Tā ka tur ir gan vārds, uzvārds, bieži vien ne tikai tur pilsēta vai ciems, bet arī māju nosaukums."

Savdabīgais krājums bija kā pamudinājums dizainerei Ilzei Kalnbērziņai-Prā un kuratorei Zanei Zajančkauskai veidot ceļojošu izstādi pa Latviju, lai ar tā saturu un vēstījumu iepazīstinātu plašāku auditoriju. Viena no izstādes pieturvietām bija Lūznavas muiža Rēzeknes novadā.

"Izstāde vienlaikus ir gan par valodu un radošu apiešanos ar valodu un pantiem un to, kā bērni lieto valodu, bet vienlaikus arī par šo vēsturisko situāciju, jo tiešām tie ir tādi neparasti apstākļi," sacīja Zajančkauska.

Oto Bonga krājumā redzams, ka skaitāmpantos pārklājas dažādas valodas un izloksnes, tostarp vācu, krievu, igauņu, lībiešu, latgaliešu un citas. Skaitāmpantiem raksturīgo rotaļīgumu radošā komanda vēlējās saglabāt arī izstādes telpās. Tas bijis lielākais izaicinājums.

Savukārt Kalnbērziņa-Prā norādīja: "Izdrukāts skaitāmpants nav vairs gluži tas. Un tāpēc mums likās, ka tam vajadzētu būt skaņas objektiem. Mēs izveidojām tādus palielus runājošus spilvenus. Tiem spilveniem ejot garām, viņi sāk runāt. Austiņas savukārt ir saistītas ar video, jo tur ir video attēli no tā laika, un paralēli skan atmiņu stāsti no tiem, kas savulaik bija bērni un bēga."

Lūznavas muižā izstādes apmeklētājiem bija iespēja piedalīties arī meistarklasēs – veidot un gleznot vārdus, kā arī skaņu darbnīcā ierunāt Oto Bonga krājumā apkopotos skaitāmpantiņus.

Ivanovu ģimene, kas uz izstādi ieradās no Rīgas, pauda: "Mums bija jāuzzīmē, kā mūsu prātā izskatās kāds konkrēts vārds, kas neko nenozīmē. Un tas bija ļoti savādi. Tā bija mana pirmā reize, šo darot, tādēļ man ļoti interesēja. Un ar skaņu man ļoti patika, mēs spēlējāmies ar skaņu. Pilnīgi nedzirdēti, pārsteigumiem pilni skaitāmpanti, kuri it kā neizsaka neko, bet skan ļoti labi! Un tad tas viss tika ietērpts gan mākslā, gan mūzikā."

Iecerēts, ka meistarklašu laikā ierunātie skaitāmpanti būs papildu materiāls, ar ko paplašināt izstādes ekspozīciju. Jau rudenī Oto Bonga apkopotos skaitāmpantus varēs lasīt un saklausīt Madonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti