"Izstāde būtībā ir mēģinājums atklāt Aspazijas spilgto un drosmīgo pašizpausmi," norāda izstādes satura autore Linda Grīnberga.
"19. gadsimta beigās jauna sieviete ienāk literatūrā, teātrī, kultūru pārraugošajās institūcijās, ja mēs runājam par Rīgas Latviešu biedrību, ar tādu drosmīgu realitātes vērtējumu, pat tās noliegumu, un ar savām idejām saceļ vētru sabiedrībā, iestājoties par katras sievietes tiesībām pašnoteikties sabiedrībā, kura līdz šim ir valdījusi vīriešu pārstāvniecība un noteikta sabiedriskā doma, morāles tonis. Sievietei bija atvēlēta mātes loma, bet ne iespēja strādāt, izglītoties un radoši pašizpausties," skaidro Grīnberga. "Aspazija savulaik bija viena no pirmajām sievietēm, kas tiecas izglītoties, strādāt un ar savu piemēru iedvesmo arī citus."
Vētras motīvs, kas raksturo dzejnieces izpausmes dažādās dzīves jomās, izmantots par ietvaru, lai izstādē atspoguļotu Aspazijas kā literātes, sabiedriskas darbinieces un Raiņa dzīvesbiedres vētraino personību, viņas pausto ideju iespaidu uz sabiedrisko domu Aspazijas dzīves laikā un to nozīmi mūsdienās.
Izstādē eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli – dzejas un lugu manuskriptu fragmenti, portreti, vēstules. Izstādi papildinās videointervijas; uz sarunu par Aspaziju, viņas literārā mantojuma recepciju aicināta Aspazijas pētniece, Aspazijas Kopoto rakstu sastādītāja, Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa, režisore Māra Ķimele un dzejniece, feministe un režisore Inga Gaile, lai iezīmētu Aspazijas un viņas ideju nozīmi un pārmantojamību mūsdienu sabiedrībā, literatūrā un teātrī.
Izstāde skatāma līdz 24. augustam.
