Iznākusi Valda Krastiņa grāmata «Gadu desmiti lāča ēnā»

Apgāds “Mansards” laidis klajā Valda Krastiņa atmiņu stāstu par okupāciju pusgadsimtu Latvijā “Gadu desmiti lāča ēnā”. 

“Mana gaita Padomju Savienībā droši vien bijusi citāda nekā vienam otram. Okupācijas slogs uzvēlās plecos agrīnos pusaudža gados, kad biju jau liels diezgan, lai man būtu skaidrs priekšstats par notiekošo. Tādēļ nekad neesmu pieņēmis un samierinājies ar notikušo," stāsta autors.

Valdis Krastiņš

Dzimis 1927. gada 16. jūnijā.

Beidzis: Latvijas Konservatoriju (1951), Ļeņingradas Konservatorijas aspirantūru (1965).

P. Jurjāna mūzikas skolas pedagogs (1951–1955),

Latvijas Radio skaņu režisors (1955–1970),

Latvijas Konservatorijas docents, profesors (1970–1991).

Kopš 1992. gada diplomāts:

Latvijas Republikas vēstnieks Čehijas Republikā un Slovākijā (1993–1997),

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turcijas Republikā (1996–1998),

Norvēģijas Karalistē (1998–2000) un Somijā (2000–2005).

2012. gadā apgādā "Mansards" iznāca Valda Krastiņa grāmata "Ļoti personīgi. Latviešu diplomāta stāsts 1992–2008".

"Okupācijas režīmu esmu nīdis visus garos gadus, arī tad, kad šķita, ka šajā režīmā paies viss mans mūžs. Tas neizbēgami radīja īpašu, tikai totalitārismam raksturīgu duālismu, kurā bija spiesti dzīvot ļoti daudzi domājoši cilvēki: toreizējo iespēju robežās darboties, realizēt sevi un savas ieceres, nīst, draudzēties, mīlēt, vienmēr apzinoties, ka visu laiku esi lāča ēnā," turpina Krastiņš.

"Un lācis jebkuru mīļu brīdi var izstiept savu ķetnu pēc tevis un — “ēd vienu aitiņu brokastā,” kā teicis Blaumanis, jo varas patvaļa bija viens no iekārtas galvenajiem balstiem. Man aktīvi negatīvās attieksmes dēļ šī sajūta varbūt bijusi asāka nekā citiem. Nenovēlu to nevienam, bet izstāstīt par to var, un domāju, ka vajag."

"Šīs lappuses nav vēsturisks apraksts vai pētījums par padomju varas sekām Latvijā. Esmu centies atcerēties savu gaitu tā, kā tā staigāta, lai parādītu dzīvi toreiz, arī personas, ar kurām saskāros. Šur un tur esmu centies vispārināt, atceroties savas sajūtas un redzējumu attiecīgajā laika sprīdī. Un noslēgumā mēģinu no sava skatījuma pieskarties tam, ko sovjeti noārdījuši un ko atstājuši mums mantojumā. Jo divdesmit atjaunotās Latvijas gadi parādījuši, ka ar šo mantojumu diemžēl esam tikai daļēji tikuši galā,” norāda grāmatas autors.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt