Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Edītes Pauls-Vīgneres «Kafijas kantāte»

Rotas no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam

Iznākusi grāmata par latviešu senču rotām no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam

Par mūsu senču sadzīvi, turību un prasmi greznoties liecina Latvijas teritorijā arheologu atrastās rotas. Jau vairākus gadus ornamentus, rotu veidus, to nozīmi un izgatavošanas tehnoloģijas pēta arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece, mākslas zinātniece un arheoloģe Baiba Vaska. Un 18. decembrī klajā laists viņas pētījums, kas aplūko rotas Latvijā no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam.

Pirms pāris gadiem mākslas zinātniecei Baibai Vaskai iznāca apjomīgs pētījums par rotām un ornamentiem, kādus mūsu senči izmantoja līdz 18. gadsimtam. Šobrīd pie lasītājiem nonāk darbs par rotāšanos pirms krustnešu laika. Aprakstot rotas, autore reizē lasītāju ieved senlatviešu ikdienā, parādot, cik tie bija pārtikuši ļaudis un cik rotāšanās bija populāra.

 

Atšķirīgi Kurzemē un Latgalē, ietekmējušies vai ietekmējuši skandināvu, lietuviešu un pārējo kaimiņu gaumi – tādi bija senlatvieši ar pūces un stopsaktām, rotadatām, gredzeniem, aprocēm un citām rotām.

Tiesa pirms tūkstoš gadiem no visām rotām latvju sievas un meitas visvairāk bija iecienījušas divu veidu greznumlietas – kakla riņķus un vainadziņus.

Bagātīgi ilustrētā grāmata izseko rotu attīstībai no dzelzs laikmeta līdz 13. gadsimtam. Šis ir līdz šim apjomīgākais šāda veida darbs. Hronoloģiski tajā izskatīti rotu elementi, motīvi, pielietotie materiāli un nēsāšanas paradumi, tāpēc šo sējumu var uzskatīt par visai specifisku literatūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti