Pirms pāris gadiem mākslas zinātniecei Baibai Vaskai iznāca apjomīgs pētījums par rotām un ornamentiem, kādus mūsu senči izmantoja līdz 18. gadsimtam. Šobrīd pie lasītājiem nonāk darbs par rotāšanos pirms krustnešu laika. Aprakstot rotas, autore reizē lasītāju ieved senlatviešu ikdienā, parādot, cik tie bija pārtikuši ļaudis un cik rotāšanās bija populāra.
Atšķirīgi Kurzemē un Latgalē, ietekmējušies vai ietekmējuši skandināvu, lietuviešu un pārējo kaimiņu gaumi – tādi bija senlatvieši ar pūces un stopsaktām, rotadatām, gredzeniem, aprocēm un citām rotām.
Tiesa pirms tūkstoš gadiem no visām rotām latvju sievas un meitas visvairāk bija iecienījušas divu veidu greznumlietas – kakla riņķus un vainadziņus.
Bagātīgi ilustrētā grāmata izseko rotu attīstībai no dzelzs laikmeta līdz 13. gadsimtam. Šis ir līdz šim apjomīgākais šāda veida darbs. Hronoloģiski tajā izskatīti rotu elementi, motīvi, pielietotie materiāli un nēsāšanas paradumi, tāpēc šo sējumu var uzskatīt par visai specifisku literatūru.
