Haralds Sīmanis teicis:
“Es neesmu revolucionārs. Viņš nav brīvs. Revolucionārs reaģē uz katru kustību, teicienu, uz visu. Manī ir dumpīgums. Un dumpīguma skaistums ir brīvība.”
“Kad Vides aizsardzības klubs talku kustībā posa un izmazgāja padomjlaika un ignorances aizlaisto Latviju, Haralds Sīmanis bija neatņemama procesa daļa, lai gan viņa vieta bija īpaša. Viņš pēc būtības darīja savu dziesminieka darbu – atrast pasaulīgos darbos pārpasaulīguma zeltu,” grāmatas pēcvārdā raksta Latvijas Radio žurnāliste Anda Buševica.
“Grāmata ieinteresēs arī vēsturniekus un ikvienu lasošo cilvēku, jo esmu centusies parādīt arī laikmetu, kurā veidojās brīvību mīlošais Haralds Sīmanis. Grāmatas tapšanā klāt stāvēja visa Latvijas dziesminieku cilts, Haralda atbalstītāji un viņa mūzikas cienītāji. Es nekad nebūtu uzdrošinājusies šo grāmatu sarakstīt, ja man nebūtu tuva viņa mūzika ar savu neaptveramo dziļumu, ja gandrīz pusgadsimta garumā nepazītu viņa cilvēcisko vienkāršību un garīgo smalkumu. Šie piecdesmit gadi ietver čekas virsvadītos padomju gadus, pirmsatmodas brīvības nojausmu un jau neatkarīgo Latviju.
Lai kāda ideoloģija valdītu, Haralda radošās izpausmes nemainās – viņš ir patiess un nenopērkams gan cilvēciskajā, gan radošajā aspektā,
kur viņš ir viens tāds savā neatkārtojamā dziedātāja un komponista pasaulē,” atzīstas autore Guna Rukšāne.
