Rakstu krājumu veido gan jaunākās arheoloģiskās liecības, gan iepriekš nepublicēti arhīvu un krātuvju materiāli. Latviešu un ārzemju autoru jaunākās publikācijas ilustrētas ar vērtīgiem, līdz šim neredzētiem attēliem. Katrā sējumā plaši aplūkots cits temats, piemēram, pirmajā, kas vēsta par baltu tautu, skaidrota vārdu “Latvija” un “latvieši” izcelšanās.
„Ne visi zinās, ka vārds atvasināts no robežupes Latavas, kas nozīmē dubļupi vai mālupi," stāsta akadēmiķis un krājuma galvenais redaktors Jānis Stradiņš. "Būtiskākais, manuprāt, ir tas, ka mēs Latvijas vēsturi nesākam ar 1918.gada 18.novembri. Pat ne ar 20.gadsimtu, bet iezīmējam agrīnā valstiskuma veidošanu Latvijas teritorijā."
Latvijas enciklopēdija – tā akadēmiķis Jānis Stradiņš nosaucis akadēmisko rakstu krājumu “Latvieši un Latvija” tā atvēršanas svētkos. Četros sējumos apkopoti Latvijas vadošo zinātnieku un dažādu speciālistu raksti par Latvijas veidošanās priekšvēsturi, tās pastāvēšanas problēmām un arī mūsu tautas izglītību, zinātni un kultūru.
Akadēmiķis Jānis Stradiņš atzīst, ka ir apmierināts ar aptuveni 70% krājuma satura, tomēr daudz kas svarīgs esot palicis ārpus četriem sējumiem. Viņaprāt, būtiski papildināms būtu sējums par kultūru, kur neesot pieminēti daudzi izcili latviešu rakstnieki un dzejnieki. Viņš norāda – zīmīgi, ka nevienā no četriem sējumiem nav pieminētas kristīgās vērtības, toties ir sadaļa – Eiropas vērtības Latvijā. Taču akadēmiķis uzsver – beidzot ir alternatīva vēl neuzrakstītajai Latvijas enciklopēdijai.
