Šī ir trešā Žorža Uaļļika grāmata. Iepriekš Sanktpēterburgā izdota grāmata „Bez iespējas, jeb Opja onkulis”, bet Latvijā – „IndiidnI”; abas jau sen nav atrodamas veikalu plauktos.
Grāmatas „Redzu dzirdu klusēju” dizainu veidojis mākslinieks Ernests Mucenieks, tā ilustrēta ar Jevgēnija Šitova miniatūro skulptūru attēliem. Latviešu un krievu daļas apvienošanas mākslinieciski-poligrāfiskais risinājums pieder grāmatas redaktoram un sastādītājam Aleksandram Zapoļam. Neparastā dizaina tehnisko realizāciju uzņēmusies tipogrāfija „McĀbols”.
Grāmata laista klajā „Orbītas” izdevējdarbības programmā un ir otrā no 14 grāmatu sērijas, kas paredzēta izdošanai, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam. Iepriekš izdota dzejnieka Sergeja Timofejeva grāmata “Stereo”.
„Orbītas” izdevējdarbības programmā tiks sagatavotas un izdotas gan pazīstamu, gan jauno Latvijas krievu autoru grāmatas bilingvāli – latviešu un krievu valodā, gan arī tiks veidota Krievijas laikmetīgās dzejas antoloģija un tulkojumi latviešu valodā.
Fonētiski uzlādētie, gramatiski negaidītie un šarmanti publikai pasniegtie Žorža Uaļļika teksti Rīgas publikai „mutvārdos” jau sen ir pazīstami no viņa performancēm. Autoram piemīt savdabīgā dzejas tehnika, kurā nedarbojas loģika. Apziņas plūsma, valodas līdzekļiem izteikta, rada transu, taču iespaids ir semantiski piepildīts. Kā krievu, tā latviešu dzejā Latvijā šāda poētika ir ļoti reta parādība. Tulkot Uaļļika dzeju ir ārkārtīgi grūti. Pēc grāmatas „Redzu dzirdu klusēju” latviskā tulkojuma redaktora Jāņa Elsberga domām, atdzejotājs Pēteris Dragums dzejoļus ir radījis no jauna citā valodā.
„Te ir kāda teritorija, kur valoda pastāv pati par sevi, kur valoda ir ne tikai svarīgāka par to, ko tā var pateikt, bet pat necenšas neko konkrētu pateikt,” Uaļļika dzeju žurnālā „Latvju Teksti” raksturo dzejnieks Arvis Viguls. „Uaļļiks nemeklē ieganstu – tēmu, atziņu vai emociju, – lai iedarbinātu valodas mašīnu, un viņu neuztrauc, kurp tā aizvedīs, galvenais ir kustība.”
