Iznācis Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts grāmatā «Nakts jau nav tikai gulēšanai»

Ceļu pie lasītājiem sācis literatūrkritiķes un bibliogrāfes Valentīnes Lasmanes (1916–2018) dzīvesstāsts Gaita Grūtupa literārajā apdarē grāmatā “Nakts jau nav tikai gulēšanai”, informēja apgāda “Mansards” pārstāvji.

Ar šo grāmatu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts” un apgāds “Mansards” aizsāk mutvārdu vēstures sēriju “Bezbailīgie” – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.

Izdevniecībā skaidroja, ka Valentīne Lasmane ir viena no bezbailīgajiem, kuri Otrā pasaules kara noslēgumā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju. “Jaunībā viņa bieži pārdzīvojusi bailes un mācījusies tās pārvarēt. Bailes atkāpās īstu briesmu priekšā, un viņas rīcība Valentīni piepulcē nacionālās pretestības kustības klusajiem varoņiem,” uzsvēra izdevēji.

Valentīne Lasmane dzimusi Ukrainā, viņas tēvs ir latvietis, māte – ukrainiete. Kad viņai apritēja pieci gadi, ģimene pārcēlās uz Latviju. Garajā mūžā Valentīne Lasmane strādājusi par redaktori ziņu aģentūrā “Leta”, bijusi latviešu valodas skolotāja Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, arī žēlsirdīgā māsa. 1944. gadā ar vienu no pēdējām laivām Valentīne Lasmane emigrēja uz Zviedriju, kur strādāja par krievu valodas docētāju, latviešu valodas skolotāju un bibliotekāri. Trimdā rakstījusi recenzijas, sastādījusi grāmatu “Larobok i lettiska” (“Latviešu valodas mācība zviedru valodas pratējiem”, 1980). 1990. gadā iznācis viņas atmiņu un interviju krājums “Pāri jūrai”, 1993. gadā "Latviešu-zviedru sarunu valodas vārdnīca" (kopā ar Hilleviju Sellebranti). Valentīne Lasmane bijusi aktīva politieslodzīto aizstāvības akciju organizatore Rietumos. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Grāmatas lasītāji sastapsies ar Valentīnes Lasmanes stāstu pirmajā personā, aptverot laiku no bērnības līdz 2008. gadam.

Grāmatas sastādītājs un intervētājs Gaitis Grūtups darbu pie grāmatas uzsāka 2016. gadā, kad Valentīnei Lasmanei bija 100.

Stāsts ir pašas Valentīnes Lasmanes rediģēts un pārlasīts. Sagaidījusi Latvijas simtgadi, Valentīne 102 gadu vecumā devās mūžībā, un grāmatas noslēgums lasāms trešajā personā.

“Sava dzīves uzdevuma meklējumi iesaista Valentīni attiecībās ar daudziem cilvēkiem. Viņa ir sabiedriska, aizvien līdzās ir cilvēki no dažādām grupām un interešu kopībām. Attiecības ir ilgstošas: gan ar bijušajiem Malnavas lauksaimniecības skolas audzēkņiem, gan pārcēlājiem un cilvēkiem no tās pašas laivas “Zvejnieks”, ar kuru viņa sasniedza Gotlandes krastu, gan Latviešu ģimnāzijas audzēkņiem Minsterē un protesta demonstrāciju dalībniekiem. Dažādi formālie un neformālie grupējumi atgādina par latviešu sabiedrības neviendabīgo raksturu Zviedrijā un Latvijā,” grāmatas pēcvārdā raksta redaktore Māra Zirnīte.

Valentīnes Lasmanes stāstu papildina fotoliecības, vēsturisko kontekstu skaidrojošas atsauces un plašs personu rādītājs. Grāmatas zinātniskie redaktori ir Aija Priedīte, Kaspars Zellis, literārā redaktore Indra Orleja, redaktore Māra Zirnīte. Uz grāmatas vāka – autores dzīvesbiedra Alberta Lasmaņa gleznas reprodukcija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt