"Apgāds Zvaigzne ABC" izdevis pazīstamā režisora un scenārista Tālivalda Margēviča dokumentāli vēsturisko romānu "Šķērsiela 13. Latvieša dibināts Gulags", kurā vēstīts par latviešu likteņiem PSRS varas elitē. Grāmata iznākusi uz autora 70. jubileju.
Dokumentālo filmu triloģijas "Šķērsiela" un vairāku citu filmu autors Tālivaldis Margēvičs romānā "Šķērsiela 13. Latvieša dibināts Gulags" izmantojis ļoti daudzus avotus, taču iecere radusies, jo Šķērsielas 13. namā, turpat, kur Margēvičs, reiz dzīvojis Eduards Bērziņš.
Margēvičs iedziļinājies ne tikai galvenā varoņa Eduarda Bērziņa dzīvesstāstā, bet arī veiksmīgi atainojis revolūcijas un tām sekojošā režīma interesantākos momentus, papildinot jau zināmus faktus ar jauniem atklājumiem.
Jauneklis ar mākslinieka talantu un ambīcijām, Vilhelma Purvīša audzēknis, kurš izglītošanos turpināja mākslas skolā Berlīnē, gan to nepabeidzot. Jauns karavīrs, kurš pārgāja boļševiku pusē un īsā laikā kļuva par iespaidīgu figūru jaunā režīma virsotnē. Ar paša Staļina pavēli viņš kļūst par Kolimas koncentrācijas nometņu sistēmas "Sevvostlag" priekšnieku, un viņa vara Kolimā ir neierobežota.
Eduardam Bērziņam ir savs kuģis un rolsroiss, viņa ģimenei – lieliski dzīves apstākļi. Ieslodzītie? Arī par viņiem Eduards Bērziņš tur rūpi, vismaz tā apgalvo grāmatas autors. Kamēr vien viņš var nodrošināt arvien pieaugošu zelta un alvas ieguvi, Eduards Bērziņš ir Kolimas cars. Viņu klausa, viņu ievēro, ciena, bijā un pat apbalvo. Ļeņina ordenis par iegūtajām piecdesmit tonnām zelta ir augstākais Eduarda Bērziņa apbalvojums.
Kā zināms, Eduardu Bērziņu nošāva tā sauktās lielās tīrīšanas laikā PSRS 1938. gadā, taču Margēviča romānā izsekots viņa dzimtas gaitām līdz pat mūsdienām.
