Izdevumu veido divu ar magnētiem savienotu grāmatu komplekts – viena krieviski, otra latviski. Šis dzejas krājums ir ceturtā no 14 grāmatu sērijas, ko „Orbīta" izdod, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam.
Krājuma prezentācija notiks 3.novembrī, pulksten 17.00 galerijā „Istaba".
Grāmatas izdošanā piedalījušies daudzi savas jomas meistari. Darbus atdzejojuši Pēteris Draguns, Aivars Eipurs, Jānis Elsbergs, Liāna Langa, Marts Pujāts, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls. Var uzskatīt, ka dzejoļi vienlaikus tulkoti arī vizuālajā valodā – grāmatā iekļauti zīmējumi, kas drīzāk uzskatāmi par dzejoļu tulkojumiem, ne ilustrācijām. Konceptuāli šie zīmējumi radīti kā vizuāla poētiskā teksta atveide. Grāmatas mākslinieki ir Evelīna Deičmane, Marina Gofenšefera, Kaspars Groševs, Maija Kurševa, Lita Liepa, Līva Rutmane, Klāvs Upacieris, Oļa Vasiļjeva, Reinis Virtmanis, Armands Zelčs un vēl kāds pazīstams mākslinieks, kurš šoreiz izvēlējies palikt anonīms.
Dzejniekam Semjonam Haņinam iepriekš izdoti dzejas krājumi "Tikko" ("Только что", 2004) un "Izlaistas detaļas" ("Опущенные подробности", 2008), kā arī krājumi latviešu, angļu un čehu valodas tulkojumā.
Tulkotājs Dens Dimiņš uzskata, ka "Semjona Haņina poētiskajā pasaulē, kurā valda vēlmju šizofrēnija, tik tvanīgi reibinoša, reizēm rodas priekšstats, ka visu apņem vakuums, bezsvara stāvoklis – un rodas jautājums, vai iespējams ieelpot kaut ko tādu, kas nebūtu retināts gaiss, vai iespējams izjust smagmi?".
Maskavas dzejniece un kritiķe Jūlija Idlisa Haņina dzeju raksturo kā "bezgalīgu liriskā subjekta noslāņošanās procesu, "es" sadalīšanu un sadrupināšanu mazās un bieži vien pat antropomorfās daļiņās".
„Metaforiskā un metonīmiskā slāņa blīvuma dēļ un liriskās personas vizuālo novērojumu pārbagātības dēļ vairums Haņina dzejas liek justies kā brīdī, kad tu ieskaties binoklī un mēģini to nofokusēt," - tā par Haņina dzeju izsakās dzejniece Ļena Šakure.