Sadaļas Sadaļas

Iznācis Ērika Kūļa stāstu krājums «Nelūdz, sudrabkaija»

Gada nogalē apgāds "Zvaigzne ABC" laidis klajā Ērika Kūļa stāstu krājumu "Nelūdz, sudrabkaija".

Autora literārais pūrs mērojams vairākos desmitos grāmatu, kuru vidū ir gan darbi bērniem, gan virkne romānu. Pirms kāda laika pie lasītājiem devās stāstu krājums “Mīlošie un mēnessērdzīgie”, bet pērnā gada pašā nogalē autors saviem uzticīgajiem cienītājiem pasniedza jaunu krājumu “Nelūdz, sudrabkaija”.

Krājumu par jaunu dēvēt varbūt nebūtu pilnīgi precīzi, jo tajā apkopoti dažādos laikposmos tapuši Ērika Kūļa stāsti, taču vienkop tie izdoti pirmoreiz. Šajos tekstos Ēriks Kūlis, kā vienmēr, abām kājām stingri turas sadzīves realitātē un dzimtās zemes īstenībā, lai cik neglaimojoša šī īstenība dažbrīd liktos. Stāstos pazīstamas situācijas un tipāžus atpazīs visu vecumu lasītāji – gan tie, kuriem atmiņā vēl spilgti glabājas padomjlaiku absurditāte, gan tie, kas līdz kaulam iepazinuši brīžam ne mazāk savādos “jaunos laikus” pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Ērika Kūļa stils, kā allaž, valdzina ar asredzīgo vērojumu, uzmanību detaļām un faktiem, kas samērā skaidri pauž arī autora viedokli par aprakstīto, tomēr vienmēr ļauj lasītājam izdarīt arī pašam savus secinājumus.

Lai cik savdabīgus vārdus saviem tēliem autors nepiešķirtu, tomēr šķiet, ka Kūļa aprakstītos tipāžus dzīvē saticis teju katrs no mums. Zodiaks Jāņtārpiņš un Gerda Pigore, Žanno Cisko un Madara Purapuķe, Orfejs Jodkalns un Jānis Betjānis – viņi visi ir pavisam vienkārši ļautiņi, kuru laimei nav vajadzīgs daudz. Taču diemžēl palaikam notiek tā, ka kārtis dzīves lielajā spēlē nekrīt tā, kā gribēts. Tāpēc dažam labam neizdodas sastapt savu mūža biedru, citam jāsamierinās ar negaidītiem zaudējumiem, vēl citu savos valgos sagrābusi atkarība, bet vēl cita liktenis neizprotamā veidā, šķiet, savijies ar mūsu mazāko brāļu – putnu un dzīvnieku – likteņiem, par kuriem autors raksta ar īpašu sirsnību.

Ēriks Kūlis “neglauda lasītāju pa spalvai”, tāpēc viņa tekstos atradīsim visai skarbas epizodes un parūgtus secinājumus par savu laiku un līdzcilvēkiem. No otras puses, autors netaupa arī šķelmīgu un vīrišķīgi šerpu humoru, līdztekus neveiksminiekiem attēlojot arī tādus dzīves mahinatorus, par kuriem varam vienlaikus gan sašust, gan no sirds pasmieties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt