Iznācis Aspazijas tulkots romāns par sengrieķu Aspaziju

Jūnija nogalē LU Akadēmiskajā apgādā klajā nāk Aspazijas Kopotu rakstu trešais sējums, kurā lasītājs varēs atklāt Aspaziju kā tulkotāju un literāro norišu apskatnieci, informēja izdevēji.

121 gadu pēc pirmpublicējuma "Mājas Viesa Mēnešrakstā" 1900. gada visos numuros pirmoreiz grāmatā iznāk Aspazijas latviskotais austriešu rakstnieka Roberta Hamerlinga romāns "Aspazija. Mākslas un mīlestības romāns iz Vechelladas" ("Aspasia. Ein Künstler- und Liebesroman aus Alt-Hellas", 1876).

Sējuma otrajā daļā "Aspazijas raksti par cittautu literatūru un kultūru" iekļauti presē publicētie raksti par franču, somu un krievu dzeju, Henrika Ibsena lugām "Nora" un "Džons Gabriels Borkmans", kā arī apcerējums "Sofokla laikmets un darbi".

Par Aspazijas tulkojumiem vairāk var uzzināt Kopotu rakstu sastādītājas Ausmas Cimdiņas ievadvārdos trešajam sējumam, bet Dagnijas Ivbules veidotā tulkojumu bibliogrāfija palīdzēs aptvert Aspazijas tulkoto darbu daudzveidību.

Aspazijas interesi par antīko pasauli un Atēnu zelta laikmetu, pseidonīma izvēli un Hamerlinga darba "Aspazija. Mākslas un mīlestības romāns iz Vechelladas" tēlu prototipiem, kā arī paša romāna autora dzīvi atklāj klasiskās filoloģijas profesores Vitas Paparinskas raksts sējuma trešajā daļā.

Kopoto rakstu vizuālais ietērps ir mākslinieka Aivara Plotkas darbs.

Visi interesenti laipni aicināti uz Aspazijas Kopotu rakstu trešā sējuma atvēršanu LU Mazajā aulā Raiņa bulvārī 19 30. jūnijā pulksten 14. Ceļavārdus trešajam sējumam teiks sastādītāja profesore Ausma Cimdiņa, uzrunas ― LU rektors Indriķis Muižnieks, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas un Šveices literatūras nodaļas vadītāja Ilze Garda. Muzikālo pārsteigumu būs sarūpējuši "Knīpas un Knauķi".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt