Izdots vecoguzu eposs «Mana vectēva Korkuda grāmata»

“Jāņa Rozes apgāds” sadarbībā ar Azerbaidžānas Kultūras ministriju un Latvijas vēstniecību Azerbaidžānā atkārtoti izdevis vecoguzu eposu “Mana vectēva Korkuda grāmata”.

Grāmata latviešu valodā pirmo reizi iznāca izdevniecībā “Liesma” 1993.gadā un tika nominēta skaistāko grāmatu konkursā “Zelta ābele”. Tagad lasītāju rokās nonācis jauns vecoguzu eposa izdevums ar tulkotāja Ulda Bērziņa pēcvārdu un komentāriem un Lilijas Dineres ilustrācijām.

“Mana vectēva Korkuda grāmata” ir vecoguzu valodā pierakstītu teiku krājums, kas veidojies no 7. līdz 9.gadsimtam un ieguvis pašreizējo formu aptuveni 13. līdz 15.gadsimtā. No vecoguzu valodas pēcāk cēlušās daudzas mūsdienu valodas: turkmēņu, azerbaidžāņu, turku valoda, uzbeku valodas Horezmas dialekts, Krimas tatāru valodas dienvidu dialekts un gagauzu valoda. Teiku sižetu un motīvu aizsākumi meklējami turktautu senatnē, turciešu mitoloģijas arhaiskākajos slāņos.

Vecoguzu eposs vēsta par gaišreģi vārdā Korkudtēvs.

Viņa svētums bij visur Oguzos zināms; ko viņš teica, viss notika, apslēpto viņš darīja visiem redzamu, kā Dievs viņam sirdī sacīja. [..] Korkudtēvs palīdzēja savai tautai ikvienā grūtumā. Nekā tie nedarīja, iekams Korkudtēvam neprasīja. Visu, ko viņš lika, tie atzina, un kā viņš lika, tā darīja.”

Grāmatā savijušies mīti, leģendas un vēsture. Teikas atspoguļo senās oguzu cilts uzskatu sistēmu, straujo raksturu un temperamentu, kā arī palīdz izprast seno turktautu tradīcijas, kurās netrūkst traģisku notikumu, varmācības un asinsizliešanas. Tās vēsta par oguzu priekiem un nelaimēm, draugiem un ienaidniekiem, par to, kā oguzi izpratuši un izjutuši pienākumu, godu, naidu, mīlestību. Viņu pasaulē pieļaujamas visādas galējības un trakulības, tur nepiedod tikai vienu – nodevību.

Grāmata būs saistoša lasāmviela tiem, kas interesējas par pasaules tautu vēsturi, tradīcijas un kultūru. Tā ir bagāta vēsturiskiem etnogrāfijas materiāliem, sniedzot plašu informāciju par seno cilšu spēlēm, kāzām, bērēm, sociālo iekārtu, morāli, cilvēku attiecībām, reliģiskajiem priekšstatiem u. c.

Grāmata ir ievērības cienīga kvalitatīvā tulkojuma dēļ. Šajā procesā Uldim Bērziņam daudz palīdzējis turktautu folkloras pētnieks Ārifs Adžaloglu. Īpašas uzmanības vērtas arī Lilijas Dineres ilustrācijas, kuru izstrādes laikā māksliniece veikusi lielu pētniecisku darbu. Ieguldītais darbs vainagojies panākumiem – ilustrācijas izmantotas arī grāmatas izdevumos Vācijā un Turcijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti