Ivana Gončarova romāna “Oblomovs” tulkojums ir bijusi aktiera Gundara Āboliņa pacietības pārbaude un labs treniņš. Nācās tulkojumā no krievu valodas meklēt visskanīgāko latviešu valodu.
“Tā, lai tas skan, lai lasot tev tā balss ausīs skan. Man tas ir svarīgi,” atzīst aktieris. “Radio Mazajā lasītavā
lasot dažādus autorus un tulkojumus, es varu atšķirt, kurš savu darbu balsī ir pārlasījis.”
“Oblomovs” jālasa nesteidzīgiem cilvēkiem, lai izjustu vairāk nekā viena miljona rakstu zīmju detaļas un smalkumus, kas, veidojot izrādi Jaunajā Rīgas teātrī un vēlāk Ķelnē, bija svarīgi arī māksliniecei Kristīnei Jurjānei.
“Ļoti detalizēti aprakstīta visa tā sadzīve. Lasot šo grāmatu, tā ievelk, tur ir tik precīzi caur detaļām aprakstīta visa tā atmosfēra, ka – man šķiet, esmu jau to kādreiz teicis – žēl, ka nebija toreiz vēl kino, jo tā bilde ir acu priekšā. Lēni lasot šo romānu, tu gūsti zināmu baudu no lasīšanas. To es attiecinu uz oriģināltekstu,” skaidro Gundars Āboliņš.
Romāns “Oblomovs” vēsta par 19. gadsimta Pēterburgu, par muižnieku Oblomovu, kurš visu dzīvi neizkāpj no gultas. Oblomovu uzskata par slinkuma simbolu, bet izrādē un romānā – fizisku līdzību par dzīves eksistenciālo trauslumu.
“Galvenais, lai cilvēki nevis nopērk un ieliek plauktā, bet lai ņem un lasa – lai grāmata būtu nobružāta, būtu nospeķoti stūrīši, to es gribētu vairāk, nekā ka tas stāv plauktā – redzi, man ir,” stāsta tulkotājs.
Romāns latviešu valodā iznāk apgādā “Upe tuviem un tāliem”.
