Kultūras ziņas

Mākslīgais intelekts izrādē "Frankenšteina komplekss"

Kultūras ziņas

Atklāj fotoizstādi "…Nieki" par liepājniekiem

Izdod Gunāra Astras pēdējo vārdu piecās valodās

Izdots Gunāra Astras pēdējā vārda tulkojums piecās valodās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 11 mēnešiem.

Izdevējs "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju izdevuši grāmatu, kas veltīta slavenākajai Gunāra Astras runai – viņa pēdējam vārdam 1983. gada 15. decembrī Latvijas PSR Augstākajā tiesā. Atvēršanas pasākums notiks 6. janvārī pulksten 16.00 un to būs iespējams vērot arī tiešraidē, informēja izdevēji.

Astras gada atzīmēšanu aizsāka viņa 90. dzimšanas dienas piemiņas pasākums 2021. gada 22. oktobrī, bet noslēgs 91. dzimšanas dienas atcere 2022. gada 22. oktobrī. Grāmata tiks atvērta simboliskā datumā – Zvaigznes (latīniski – ‘astra’ ) dienā 6. janvārī, norādīja grāmatas izdevēji.

Grāmata ir piecās valodās – latviešu, angļu, vācu, franču un krievu. Tā ilustrēta ar Latvijas Okupācijas muzeja un Leona Astras arhīvu fotoattēliem ar Gunāru Astru un viņa ģimeni dažādos dzīves posmos.

Izdevumā publicēta īsa Astras biogrāfija, vēsturiskais komentārs un Astras runa ar paskaidrojumiem, kuru autors ir Dr. hist. Gints Apals. Grāmatas ievadvārdu autors ir Latvijas Valsts prezidents Egils Levits: "Latvijas brīvības cīnītājs Gunārs Astra un viņa domubiedri nacionālajā pretošanās kustībā ar gara un patiesības spēku cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Gunāra Astras pēdējais vārds bija drosmīga un tieša apsūdzība PSRS okupācijas režīmam. Vienlaikus tas bija aicinājums latviešu tautai, iedrošinājums pretoties, atmaskot okupācijas varas melus, nesadarboties ar to.

30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Gunāra Astras pēdējais vārds ir jāatzīst par vienu no nozīmīgākajiem Trešās Atmodas notikumiem, kurā publiski tika atmaskoti okupācijas varas noziegumi, aizstāvēta latviešu nācijas negrozāmā valstsgriba un apliecināta tiesiskā pēctecība vairākus gadus pirms Trešās Atmodas."

Grāmatas tekstu angļu valodā tulkojis Kārlis Roberts Freibergs, vācu valodā – Mārcis Gobiņš, franču valodā – Nicolas Auzanneau, krievu valodā – Olga Judina. Tās dizainu veidojis Ints Vikmanis. Grāmatas idejas autors un projekta vadītājs – Arnis Šablovskis. Grāmatas tulkojums dāvā iespēju apjaust, kādēļ Astra un viņa paveiktais ir tik nozīmīgs latviešu tautai un Latvijas valsts identitātei arī starptautiskā kontekstā.  

Atvēršanas pasākuma tiešraide interesentiem ir pieejama tiešsaistē "Latvijas Vēstneša" un Latvijas Okupācijas muzeja "Facebook" un "Youtube" kontos, kā arī LV portālā (lvportals.lv).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti