Krājuma redaktors ir Ilmārs Šlāpins, savukārt dizainu veidojis brālis Y.
Par krājuma uzbūvi tā autors stāsta: “Grāmatu kā skavas satur septiņi īsi dzejoļi ar to pašu virsrakstu “Dzejoļu remonts”, sanumurēti no I līdz VII, un atrodas viens no otra pieklājīgā attālumā, gluži kā mašīnu (lasi: dzejoļu) servisi. Tāpat lasītājiem būs interesanti sastapt jau agrāk radīto dzejas formu – dzejoļus ar gariem virsrakstiem, kur iespaids piedzimst virsrakstā, kurš ir kā slīdoša lente, bet pats dzejolis ir pavisam īss un atgādina atbalsi. Arī šie dzejoļi nav vienkopus, bet pavada visā grāmatas garumā.”
Krājuma redaktors Ilmārs Šlāpins par darbu saka: “Jaunais krājums sevī apvieno divas lasītājam jau pazīstamas šī dzejnieka daiļrades šķautnes. Ironiskas refleksijas pilnos dzejoļus ar garajiem virsrakstiem un rezignētus ikdienības vērojumus, kas šeit, atšķirībā no īsprozas “minimām”, ieguvuši lirisku nosvērtību.
Liela daļa dzejoļu tapuši Latvijas simtgades svinību periodā un turpina autora sarunu ar savu lirisko varoni par mūžīgām tēmām: dzimtenes mīlestību, novecošanu, vientulību un attiecībām ar Dievu”.
Par autoru
Eduards Aivars (īstajā vārdā Aivars Eipurs) regulāri publicē literārus darbus kopš 1985. gada. Strādā par dzejas un prozas konsultantu Latvijas Rakstnieku savienībā. Autors desmit dzejoļu krājumiem, diviem īsprozas krājumiem, sastādījis antoloģiju “Viens dzejolis 2013”, atdzejojis Andrē Bretona, Viljama B. Jeitsa, Dilana Tomasa un citu dzejnieku darbus. Saņēmis Dzejas dienu balvu par krājumu “Es pagāju” (2002), Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” par krājumu “Sakvojāžs” (2012). Eduarda Aivara dzeja atdzejota angļu, krievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, igauņu, somu, ungāru, zviedru un citās valodās. 2018. gadā klajā nāca Eduarda Aivara grāmatas angļu un krievu valodā (Phenomena. Wales, PARTHIAN, 2018; «Тут где-то рядом должна быть Европа». Москва, 2018).
