Romāna darbība risinās 1992. gada augustā. Gruzīnu puisis Malhazs ir pabeidzis vidusskolu un pavada pēdējās bezrūpīgās dienas savās mājās Abhāzijā, nelielā kūrorta pilsētiņā pie Melnās jūras, lai pēcāk dotos lielajā dzīvē uz Tbilisi. Taču viņa skaistajiem nākotnes plāniem tiek pārvilkta svītra, jo starp gruzīniem un abhāziem negaidot sākas karš. Malhazs pēkšņi tiek ierauts pavisam citā realitātē – katra diena tur var izrādīties pēdējā un uzticēties var vienīgi sev pašam. Kopā ar trim draugiem Malhazs mēģina aizbēgt no kara zonas un nokļūst neskaitāmās dzīvībai bīstamās situācijās, taču puikas paliek puikas un, par spīti visam, turpina triekt blēņas un aušoties.
Romāna pamatā ir patiesi notikumi. Kā norādīja izdevēji, draudzība ar Malhazu Džadžanidzi latviešu žurnālistam Arturam Jurkevičam pavēra sāpīgas drauga jaunības lappuses un rosināja interesi par Gruzijas vēsturi un militāro konfliktu Abhāzijā. 2015. gadā viņš devās uz Abhāziju, lai apmeklētu bijušās karadarbības zonu un sava drauga dzimtās mājas, un tur viņa rokās nonāca dienasgrāmata, ko šis gruzīnu puisis bija rakstījis 1992. – 1993. gadā. Izdevniecībā atzīmēja:
“No tās lappusēm runāja vesela paaudze, kuras likteni apzīmogojis gruzīnu–abhāzu karš.
Cilvēki, kas gadu desmitiem bija dzīvojuši kopā, vienā mirklī kļuva par nesamierināmiem ienaidniekiem. Daudzi šajā karā neizdzīvoja, bet citi bija spiesti pamest savu dzimto pusi, viņu vidū arī Malhazs. Cik laika jāpaiet, lai pāridarījumu aizmirstu? Vai karš beidzas, kad izskanējis pēdējais šāviens?” Arturs Jurkevičs nolēma šo stāstu iemūžināt grāmatā.
Grāmata jau iznākusi krievu, ukraiņu un gruzīnu valodā.
“Artura grāmata ir par dzīvi, karu un par cilvēka tapšanu. Pāri visam – par draudzību un uzticību, ko autoram dāvājusi neticami skaistā un pretrunīgā Gruzija. Viņa pieredzes stāsts ir balstīts īstenībā, kas ir kā nogatavojies hurmas auglis, kā Gruzijas kalnu upe un gēnu asins upe. Tik īsts, ka reizēm bail tajā spert kāju,” par darbu sacīja rakstniece Nora Ikstena.
Savukārt rakstnieks Dato Turašvili norādīja:
“Tas ir labākais, kas uzrakstīts par to gadu notikumiem.
Man patīk grāmatas, kuru autori, pat vēstot par skumjiem un traģiskiem notikumiem, nezaudē humora sajūtu. Šis romāns ir tieši tāds.”
No krievu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds.
Grāmata izdota ar Gruzijas Rakstnieku mājas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Par autoriem
Arturs Jurkevičs (1984) ir studējis žurnālistiku un sociālās zinības Latvijas Universitātē. Strādājis par radio un televīzijas raidījumu autoru, nodarbojies ar publicistiku, šobrīd darbojas reklāmas jomā un īsteno dažādus kultūras projektus. Darbs viņu aizveda uz Gruziju, kur viņš dzīvo joprojām. Tur viņš iepazinās ar Malhazu Džadžanidzi (1975), šīs grāmatas līdzautoru un galveno varoni, kurš dzimis Abhāzijā, bet kara dēļ bijis spiests pamest dzimtās mājas un kļuvis par bēgli. Džadžanidze ir absolvējis Tbilisi Valsts universitāti un darbojas kā speciālists informācijas tehnoloģiju jomā.
