Izdoti «Slēgtās zonas stāsti»

Pāvilostā atvēršanas svētkus trešdien piedzīvo „Slēgtās zonas stāsti". Tā ir 13. tradīciju burtnīca, ko izdod starpnozaru mākslas grupa "Serde" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tradīciju burtnīcā „Slēgtās zonas stāsti" ir apkopotas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju atmiņas. Viņi atklājuši dažādus noslēpumus un nostāstus par bijušajām padomju laika slēgtajām teritorijām, kas atradās pie jūras.

Pagājušā gadā Kurzemes piekrastē – Saraiķos, Ziemupē, Akmensragā, Pāvilostā un Jūrkalnē tika dokumentētas vietējo iedzīvotāju mutvārdu liecības par dzīvi padomju laikos. Materiāli tika iegūti starptautiskas ekspedīcijas „Pamestu vietu noslēpumi" laikā, kurā piedalījās arī Starpnozaru mākslas grupa „Serde", atceras Signe Pucena:

"Bija ne tikai mūsu darbs, bet notika arī pētījumi Liepājā, Kaļiņingradā, Somijā, kā arī citās vietās Latvijā. Tie bija vairāku starptautisku mākslinieku un pētnieku individuālie projekti. „Serdes" pienesums šim projektam bija ekspedīcija tieši mazajos piejūras, zvejnieku ciematiņos posmā no Liepājas līdz Jūrkalnei".

Sauļoties, peldēties, lasīt dzintarus vai jūras mēslus varēja tikai atļautā teritorijā un noteiktā laikā, turklāt jūras krastu regulāri uzara vai noecēja, lai neviens nepamanīts nevarētu staigāt pa liedagu – lūk, šādus un vēl citus faktus atklāj 13. tradīciju burtnīca. Tā stāsta par dzīvi slēgtās zonas teritorijā, kur gar jūru bija izvietotas militārās bāzes un robežsardzes kontroles posteņi.

"Tā mūsu galvenā doma un interese bija dokumentēt cilvēku atmiņas.  Paaudze, kura piedzīvoja šos laikus, strauji noveco un atmiņas aiziet nebūtībā. Šis posms mūsu valstij bija diezgan ilgu laiku, turklāt apvīts ar dažādiem nostāstiem un mītiem, jo īpaši par slēgto zonu, kur latvietis ciemos pie radiem nevarēja vienkārši aizbraukt, vajadzēja atļauju ar speciālu zīmogu pasē.  Tas bija arī labs iemesls, lai rastos dažādi mīti, piemēram, par Kolorado vabolēm, kuras mums sūtu kapitālisti. Diezgan izplatīts stāsts grāmatā."

Saglabājot kurzemnieku valodas īpatnības, piemēram, raksturīgo galotņu noraušanu, tradīciju burtnīcā iekļauti dažādi stāsti par vietējo sadzīvi, kur varēja vai nevarēja būt dārzs, kā notika ballītes, ķekatās iešana pie zaldātiem un pat sievas atrašana veikalā. Šo stāstu turpina lasīt Signe Pucena: "...nu tāds smuks meitēns. Bet doma tāda ir, ka varbūt var pierunāt, kas mani sagaidīs no jūras mājā, zup ievārīt vai gult pataisīt, kaut ko tā. Es viņai pieej klāt un teic: "No kurienes jūs?" „No Ulmales." - „Ak, tā! Ko tad jūs tur dar? - „Es strādāju Ulmales pastā, bet mani palaida." – „Kālab ta tā?" - „Tāpēc, ka māte strādā kolhozā. Atlaid no darb, un jāiet ir kolhozā." - „Nu, jē! Nu, tad varbūt tu ir ar mier nākt pie manīm. Nu, sarakstīsimies, un tad tev kolhozā nebūs jāiet." Viņa tā pastaigā man apkārt, noskatās: „Jā, lāb ir!" ...

Pamesto vietu noslēpumi un nostāsti turpina piesaistīt gan pašmāju interesentus, gan māksliniekus no ārvalstīm. Ar kokiem aizaugušas un pussagruvušas – tādas lielākoties izskatās militārās būves, kas joprojām atrodamas Kurzemes piekrastē. Šie skati fiksēti fotogrāfijās un aplūkojami tradīciju burtnīcā.

„Piejūras ciematos lielākoties ir skatāmas drupas, par ko vietēji ir noskumuši. Īpaša neizpratne jūtama no tiem cilvēkiem, kuri palikuši no armijas laikiem - te dienējuši un apprecējušies Latvijā. Viņi stāstīja, kā notika šo objektu pārņemšana, kas patiesībā varēja izvērsties pavisam citā scenārijā, ja mēs būtu laikus attapušies, kā tas ir bijis Somijā. Droši vien šādu drupu nebūtu. Tie varētu būt tūrisma objekti," stāsta Pucena.

„Slēgtās zonas stāsti" ir 13. tradīciju burtnīca, ko izdod starpnozaru mākslas grupa „Serde" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pirmā burtnīca atspoguļo brandava gatavošanas tradīcijas Viduskurzemē. Turpmāko ekspedīciju laikā apkopoti vērtīgi un izzinoši materiāli par dažādu zālīšu lasīšanu, alus gatavošanu un citām tradīcijām. Starpnozaru mākslas grupa „Serde" netur sveci zem pūra, bet, mākslinieciski interpretējot, nes sakrāto bagātību tautā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt