Grāmatas atvēršanas sarīkojums 12. janvārī pulksten 15.00 būs skatāms tiešrādē muzeja “Facebook” lapā.
Kā skaidroja muzejā, Ādolfs Karnups (1904–1973) bija viens no talantīgākajiem 20. gadsimta Latvijas vēsturniekiem, ar plašām zināšanām arheoloģijā, etnogrāfijā, numismātikā, mākslas un kultūras vēsturē. Karnups vadīja arheoloģiskos izrakumus un etnogrāfiskās ekspedīcijas, publicēja vairāk nekā 150 zinātnisku rakstu par arheoloģiskajiem izrakumiem Talsu pilskalnā, tautasdziesmām, tradicionālo apģērbu un citām tēmām.
Dienasgrāmatas rakstītas no 1941. gada 4. janvāra līdz 1946. gada 15. martam.
28. martā Ādolfu Karnupu arestēja padomju drošības iestādes, inkriminējot viņam muzeja vērtību piesavināšanos.
“Noticis gan bija tieši pretējais – Karnups daļu muzejā esošo liecību, kas saistītas ar Latvijas Republiku, bija centies paglābt no padomju varas īstenotās ideoloģizētās krājuma politikas, jo šiem priekšmetiem draudēja iznīcināšana,” uzsvēra vēstures muzeja pārstāvji. “Tāpat Karnups slēpa etnogrāfiskos priekšmetus aizdomās, ka jaunais muzeja direktors Jānis Blaumanis tos varētu izsaimniekot peļņas gūšanas nolūkos. Kara tribunāls Karnupu apsūdzēja pretvalstiskā darbībā un piesprieda nāvessodu, ko vēlāk mīkstināja uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē.”
Sešās paštaisītās burtnīcās jeb nedēļas plānotājos izdarītas īsas, koncentrētas piezīmes par konkrētajā dienā darba vietā plānoto un paveikto, minētas personas, ar kurām plānota vai notikusi tikšanās, atzīmēti to autoram būtiski vietējie un starptautiskie notikumi. “Personīgajām vajadzībām tapušie pieraksti vēsta ne tikai par autora dzīvi un ikdienas darbu Valsts Vēsturiskajā muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), bet izgaismo visai Latvijas sabiedrībai, kā arī kultūras un zinātnes institūcijām sarežģīto, trauksmaino un nežēlīgo okupāciju varu pārmaiņu laiku,” norādīja grāmatas izdevēji.
Grāmatas ievadā lasāma Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītāja Jāņa Cigļa sagatavotā Ādolfa Karnupa biogrāfija, kurā raksturota gan viņa dzīve, gan zinātniskā darbība. Lai labāk izprastu Latvijas muzeju, to kolekciju un darbinieku likteņus 20. gadsimta 40. gados, tapis muzeja direktora Arņa Radiņa pētījums “Latvijas muzeji padomju–vācu–padomju okupācijas maiņu laikā”. Ādolfa Karnupa bibliogrāfiju sagatavojusi muzeja bibliotekāre Māra Ritmane, bet vairāk nekā 200 attēlu – vēsturiskas fotogrāfijas, dokumenti un zīmējumi veido dienasgrāmatām atbilstošu laikmeta gaisotni.
Nepublicētas Ādolfa Karnupa Otrā pasaules kara laika dienasgrāmatas savos pētījumos jau izmantojuši vairāki Latvijas vēstures un kultūras notikumu izzinātāji, tās ir bijušas nozīmīgas pētot Latvijas arhīvu un muzeju krājumu reevakuāciju, tostarp Karnupa kolēģes Mērijas Grīnbergas veikumu. “Šis Latvijas kultūras mantojumam izšķirošais laikposms vēl prasa turpmākus pētījumus,” uzsvēra muzejā.
“Gan Karnupa dienasgrāmatā rakstītais, gan avota izdevumā publicētie skaidrojumi un komentāri, gan arī pētījumi palīdzēs radīt vispusīgāku un izsvērtāku priekšstatu par norisēm okupāciju laikā.”
Grāmata “Ādolfa Karnupa dienasgrāmatas. 1941–1946” tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Sastādītāja un komentāru autore – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna, grāmatas zinātniskais redaktors – LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis. Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece Zane Ernštreite.
