Teātra kritiķei Silvijai Radzobei tieši Aleksandra Čaka daiļrade un personība bija izpētes materiāls desmitiem gadu garumā. Vērienīgāko šī darba apkopojumu šobrīd klajā laiž apgāds "Zinātne". Tā nosaukums – "Čaks un laiks". Diemžēl pati Silvija Radzobe pabeigt iesākto nepaguva, tādēļ darbu noslēdza viņas meita, teātra kritiķe Zane Radzobe.
"Grāmata ir akadēmisks pētījums, bet tie, kas zina manas mammas daiļradi, zina, ka arī akadēmiskas lietas viņa raksta ārkārtīgi aizraujoši," uzsver Zane Radzobe. "Protams, jāņem vērā arī tas, kā šī grāmata ir tapusi. Respektīvi, mamma ir uzrakstījusi šos tekstus, bet pēc ieceres tas nav viss, kam šai grāmatā vajadzēja būt, jo viņa aizgāja ātrāk, nekā spēja [grāmatu] pabeigt. Un, otrām kārtām, grāmatai nebija gatavas struktūras. Tāpēc struktūra šajā gadījumā ir drīzāk mana, un neizbēgami šīs grāmatas tapšanas apstākļi nozīmē to, ka grāmata būtībā var tikt lasīta kā tāds stāstu krājums."
Šajā grāmatā Čaks tiek atklāts no diviem leņķiem. Pirmkārt tie ir dokumenti un laikabiedru atmiņas, kuras atklāj viņu kā personību. Otra līnija pēta Čaka daiļradi.
"To, kas viņa darbos ir apslēpts, – to ir jāprot atkost. Man liekas, ka tur arī pētniekam ir jābūt ļoti zinošam, un tas akurāt ir mammas trumpis – spēja skrupulozi skatīties uz faktiem un meklēt patiešām tādu patiesību, nevis leģendas," stāsta Zane Radzobe.
Kā viņa piebilst, šī grāmata nebūt nav stāsts par skolās iepazīto pilsētas un mīlestības dzejnieku. Tā atklāj mazāk zināmus faktus un autores secinājumus, kas šajā grāmatā ir lasāmi gluži kā Silvijai Radzobei tik tuvie detektīvromāni: "Čaks patiešām ir ārkārtīgi populārs. Kas var būt populārāks par Čaku? Es domāju, ka pilnīgi visi spēj noskaitīt kaut ko no Čaka, vai ne? Bet vienlaicīgi par Čaka darbiem un dzīvi, es domāju, īstenībā cilvēki zina ļoti maz.
Es esmu diezgan pārliecināta, ka diezgan daudziem cilvēkiem šī grāmata būs arī šoks."
