Kā norādīja izdevniecībā, arī nepiederot pie vecmeistaru paaudzes redzamākajiem vārdiem, Aleksandrs Romans (1878–1911) ir gleznotājs, kurš radījis darbus, kas dažbrīd izvirzās priekšplānā, raksturojot kādu zīmīgu parādību mūsu mākslas vēsturē. Grāmatas par simbolisma laikmetu Latvijas mākslā vāku rotā tieši viņa glezna "Ainava ar jātnieku" (1910). Ne mazāk populārs ir arī diplomdarbs "Iesvētīšanas diena" (1904), un visos apcerējumos par portretu mūsu mākslā nekad nav piemirsta Aleksandra Romana "Smaidošā meitene" (1904).
Monogrāfijas autore Edvarda Šmite saka: "Mākslinieks Aleksandrs Romans aizgāja, nodzīvojis trīsdesmit trīs gadus. Tikai trīsdesmit trīs. Pēc septiņu gadu ilgo studiju pabeigšanas (1904) viņam bija atvēlēti vēl seši gadi, kas aizvadīti, meklējot savu ceļu mākslā un vienlaikus – pelnot līdzekļus iztikai. Divi pasaules kari un Latvijas okupācija nav bijuši labvēlīgi mākslinieka darbu un piemiņas saglabāšanai. Mākslinieku dzīves aprakstu veidošanā bieži tiek izmantota viņu sarakste, Aleksandra Romana vēstuļu nav. Nevienas. Varam tikai minēt – vai viņš nemīlēja tās rakstīt, vai arī tās gājušas bojā. Un mums nav ne vārda, ko Aleksandrs Romans būtu teicis par sevi un savu dzīvi. Pa norādei atrodam vien dažās tuvāko draugu vēstulēs un atmiņās."
Pa kripatai kopā vācot dažādos arhīvos un periodikā atrodamo, mākslas zinātniece Edvarda Šmite ir izveidojusi bagātīgu un interesantu ieskatu mākslinieka dzīvē, tās izaicinājumos un sasniegumos. Tāpat ir apzināti iespējamie avoti, kas liecina par Aleksandra Romana darbiem, arī līdz šim nezināmiem, un gala rezultātā radīts materiāls, kas ļauj izveidot ilustrācijām piesātinātu un pārliecinošu ieskatu mākslinieka radošajā mantojumā, uzsvēra izdevēji.
Aleksandra Romana daiļrade ir būtiska 19. un 20. gadsimta mijas mākslinieku paaudzes kopainā, viņam veltītais pētījums ir nozīmīga un vērā ņemama liecība par šī laika un tā jaunās mākslinieku paaudzes tieksmēm, situāciju un sasniegto.
Grāmatas literārā redaktore ir Māra Ņikitina. Dizainu veidojusi Inta Sarkane.
