LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Andrejs Vasks pastāstīja, ka Latvijā arheoloģija kā nozare attīstās no 19. gadsimta vidus: “No tā laika ir pirmie izrakumi, vācbaltieši tur darbojās un pēc tam latviešu izcelsmes pētnieki. Tā tas viss attīstījās.”
Grāmatas tapšanā piedalījušies visi šodien strādājošie arheologi, kā arī citu jomu profesionāļi un vēsturnieki – kopā 48 autori.
“Tas bija piecu gadu darbs. Man likās sākotnēji diezgan nereāli šo darbu paveikt, bet, sastopoties ar milzīgo Latvijas arheologu atsaucību, ieinteresētību un neatlaidību, tas visiem kopā mums tomēr izdevās!” priecājas grāmatas veidotāja, vēsturniece Gunita Zariņa.
Andrejs Vasks piebilst: “Doma bija šo darbu sagatavot ne kā sausi akadēmisku izdevumu, jo tādi arī ir vajadzīgi, bet gan kā tādu grāmatu, kas būtu pieejama visiem, kam interesē vēsture, aizvēsture, arheoloģija.”
Gandrīz četrus kilogramus smagajā un teju 700 lappušu biezajā rokasgrāmatā apskatīti arheoloģijas virzieni, ar to saistītās zinātnes, kā arī Latvijas arheoloģijas vēsture. Raksturotas pētītās vietas – apmetnes, pilskalni, pilis, kā arī apbedījumu vietas, arheoloģiskie depozīti un atrastās senlietas. Tik apjomīgas informācijas izdevumā būtiski bija apvienot materiālus ērti lasāmā un pārskatāmā formā.
Kā norādīja grāmatas mākslinieks Mārtiņš Plotka, galvenais uzdevums bija sabalansēt tekstuālo daļu ar vizuālo materiālu un to visu savietot loģiskā secībā: “Attēli ir no dažādiem avotiem, dažādās kvalitātēs. Dažāda laika zīmējumi, skenējumi. Grafikas, shēmas, tabulas – to visu bija nepieciešams apvienot tā, lai lasītājam būtu viegli uztvert.”
''Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata'' izdota par valsts un privātā atbalstītāja līdzekļiem un jau šīs nedēļas laikā nonāks tirdzniecībā.
