Anna Rancāne ir mūsdienu Latgales spilgtākā rakstītāja. Grāmatā “Prīca i klusiešona” dzeja, kas pārsvarā ir latgaliski un tapusi laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam, mijas ar dienasgrāmatas tipa īsprozas tekstiem, ko pati autore dēvē par “naktsrakstiem” un kuru hronoloģija iezīmē tapšanu no 2008. līdz 2011. gadam, informēja biedrības “Latgolys Studentu centrs” pārstāvji.
Uz “naktsrakstiem” atskatoties, Anna atzīst, ka to tapšana sakritusi ar krīzes laiku, vairs tā nevarētu rakstīt. Balstoties uz “naktsrakstiem”, 2017. gada aprīlī Lūznavas muižā tapis literāri muzikāls uzvedums “Atlaižu”, kuru līdz ar Annu Rancāni veidojusi režisore Māra Zaļaiskalns, aktrise Vizma Kvēpa un mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa. Anna par jaunā krājuma iznākšanu saka: “Jaunys gruomotys izīšona ir svātki bez šaubu. Koč kuo nūslāgums. Ari koč kuo nūškieršonu nu sevis.”
Darbu krājuma māksliniece ir Gundega Rancāne, kuru ar Annu saista attāla radniecība – abas cēlušās no vienas Rancānu dzimtas dažādiem zariem. Sadarboties ar Gundegu Anna Rancāne vēlējusies jau sen, jo asinsradniecība nav bijis pats galvenais – svarīgāka bijusi garīgā tuvība un dzīves uztvere – brīžiem sakāpināti ekspresīva, krāsaina, spilgta, brīžiem niansēta un apcerīga. Grāmatā Annas literāros darbus izkrāso astoņas Gundegas Rancānes gleznas, ko vienotā stāstā salikusi māksliniece, maketētāja Daina Salmiņa. Krājuma “Prīca i klusiešona” literārā redaktore ir Ilze Sperga.
“Prīca i klusiešona” ir jau astotais Annas Rancānes dzejoļu krājums. Iepriekšējais autores dzejas krājums “Bezdelīgu pasts/Pylni kārmani dabasu” iznāca 2012. gadā, saņemot gan Latvijas Literatūras gada balvas “LaLiGaBa” Speciālbalvu Latvijas literatūrā 2013, gan Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2012” nominācijā “Labākā dzeja”. Pēdējos gados Annas Rancānes vārds vairāk gan izskanējis dramaturģijas žanrā – Latgales vēstniecībā “Gors” tapis koncertuzvedums “Francis”, bet Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēta Annas luga “Bišumāte un vilkacis”. Anna ir arī pērn izdotās, Rāznas Nacionālā parka desmitgadei veltītās grāmatas “Rāznas Nacionālajam parkam 10” autore. Savukārt 2016. gadā iznācis latgaliešu mūziķa Sovvaļnīka trešais albums “Napaseitynuots”, kas veltīts tieši Annai Rancānei un viņas darbiem.
“Kāpēc nosaukums “Prīca i klusiešona”? Tur ir dzejolis “Voi tovā eseibā dzeiva vēļ prīca i klusiešona?”, es pati nebiju iedomājusies, ka tie ir tādi lieli vārdi, ka tie izsaka mūsu dzīves būtību. Klusējot arī priecājoties? Arī, būtībā tas nav klusums, bet tā ir klusēšana. Klusums arī nav bēdīgs, es ļoti ceru, ka tie dzejoļi nav pārāk smagi un bēdīgi. Es ļoti gribu, lai cilvēki pēc tiem priecājas un arī paklusē,” krājuma nosaukumu skaidro Anna Rancāne.
Savukārt literatūrzinātniece Ilga Šuplinska krājumu vērtē šādi: “Es saskatu, ka grāmatā ir trīs daļas, Anna pati saka, ka ir divas. Bet kāpēc trīs, jo no vienas puses ir dzeja, dzeja ir patiešām tāda, kādu Annu mēs esam pieraduši redzēt, viņa pārsteidz ar vārdu dziļumu. Viņai ir tādi dzejoļi, kur katrs latgaliskais vārds saķeras ar nākamo, tas ir tik pilnīgs redzējums un pārdzīvojums, tā ir sajūtu glezna, var just vārdu spēku fiziski. Otrā daļa sastāv no likteņa stāstiem, kas ir cilvēku portretējumi , un ja mēs skatāmies latviešu dzejā parādās vēstījuma dzeja un es teiktu, ka te ir kaut kas no tā, bet ar Annai raksturīgu šarmu. Ir cilvēku portretējumi, kas atdzīvina latgalisko ainavu, kurā viņa ir dzīvojusi, bet no otras puses parāda attieksmi, kāda ir dzīves laikā vai Annas vērtību skalā izveidojusies. Un trešā daļa ir dienasgrāmata, tā ir proza, tā nav dzejproza, tur ir ieraksti, es teiktu blogā, īsi fragmentāri, tur ir daudz reminiscenču, var ieraudzīt Ziedoņa rindu, Milna rindu, tur ir daudzas lietas, kas parāda, kāda ir dzejnieces ikdiena. Grāmatā ir daudz personiskā."
Dzejas krājuma “Prīca i klusiešona” izdevējs ir biedrība “Latgolys Studentu centrs”, kurai šis ir jau otrais izdotais autores dzejas krājums. Grāmatas izdošanu atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada pašvaldība.
