Artūrs Snips ir vairāku grāmatu autors, publicējies daudzos izdevumos, bijis “Kultūras Fonda Avīzes” galvenais redaktors, bet, iespējams, vislabāk viņš ir pazīstams kā cīņas pret Daugavpils hidroelektrostaciju (HES) aizsācējs, jo tieši viņš kopā ar Daini Īvānu savulaik uzrakstīja leģendāro rakstu “Par Daugavas likteni domājot”, ko nopublicēja “Literatūra un Māksla” un kas panāca Daugavpils HES celtniecības apturēšanu.
Grāmata “Rīgas portfelis” ir Artūra Snipa dažādu darbu apkopojums, kas sarakstīti galvenokārt pēdējo desmit gadu laikā, bet daži tapuši arī pirms 30 gadiem.
Tās ir esejas un publicistika, kas bijusi lasāma dažādos izdevumos, tāpat arī filozofiskas dabas sacerējumi, vienkārši notikumu stāsti un intervijas.
Pats autors atzīst, ka tieši šāds žanrs viņa dzīves uztverei ir ļoti tuvs, kad nav striktu robežu starp literatūras stiliem un laika ietvariem.
Demokrātijas procesi, kultūrpolitika, izglītības un veselības aprūpes sistēma ir dažas no aktuālajām tēmām, kam savos publicistiskajos rakstos pievēršas Artūrs Snips. Savā ziņā rakstu saturā jau ievada to nosaukumi, piemēram, “Pūļa vara jeb demokrātijas aprobežotība”, “Nacionālas valsts kuģis, kas peld bez stūres”, “Nabadzība kā pienākums pret valsti”, “Ekonomikas žokļi un gara čībiņas”.
Publicistikai Artūrs Snips ar lielu baudu pievērsies pēc tam, kad viņu bija pamatīgi nogurdinājušas smagās tēmas, pētot dažādu uzņēmumu darbības aizkulises, tostarp “Liepājas metalurga” lietu.
“Toreiz nodarbojos ar tādām pasmagām lietām, bet man tajā visā tomēr kaut kāds netīrības iespaids radās. Patiesību sakot, es rakstīju, bet man ļoti nepatika.
Un tad es savai baudai – jo tik ilgi biju ņēmies – domāju, ka pats priekš savas sirds uzrakstīšu kaut ko,” atzīmē autors.
Grāmatā dažādi laiki savijas vienotā veselumā, un, lai arī vēstīts par ļoti dažādiem notikumiem, situācijām un cilvēkiem, arī viņi it kā visi veido vienotu veselumu kopējā kolāžā. Tajā iekļaujas arī vēl līdz šim nekur nepublicēts kāda leģionāra stāsts, kas pie Artūra Snipa nonācis audio formātā un ko viņš rūpīgi atšifrējis. Un tajā iekļaujas arī raksts par čečeniem un Čečenijas vēsturi, kas autoram tuva kopš laikiem, kad viņš mācījās Maskavā, Augstākajos literārajos kursos un viņa tuvākais draugs bija čečens Zelimhans Jandarbijevs, vēlākais Čečenijas viceprezidents, kurš tika nogalināts.
Savulaik Artūrs Snips viesojies Čečenijā ļoti daudzas reizes, labi iepazinis šo tautu, un grāmatā viņš kliedē ne vienu vien mītu par to.
Gadsimta mija Čečenijā līdzīgi kā daudzām padomju impērijas tautām iezīmējās ar brīvības un valstiskas neatkarības alkām, un izrādās, ka pirmais neatkarīgais čečenu laikraksts tika nodrukāts tieši Latvijā, jo Čečenijā tas tolaik nebija iespējams. Lai to īstenotu, Latvijā ieradās Artūra Snipa draugs Zelimhans Jandarbijevs.
“Viņš lūdza palīdzību. Viņi jau krieviski tikai drīkstēja, bet gribēja čečenu mēlē nodrukāt vismaz pirmo izdevumu,” skaidro Snips.
Gluži kā savulaik tālajā 1986.gadā, kad viņš kopā ar Daini Īvānu nostājās pret Daugavpils HES projekta īstenošanu, laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicējot rakstu "Par Daugavas likteni domājot", arī šobrīd Artūrs Snips turpina dzīvot un rakstīt, par Latvijas likteni domājot, par to ir pārliecināta projekta vadītāja Vija Laganovska.
“Šo grāmatu caurstrāvo tāda stipra, dziļa latvietība – no visa, kas ir rakstīts.
Vai tā būtu publikācija, vai intervija, vai vienkārši viņa paša pārdomas, vai notikumu apraksts. Tāda dziļa, spēcīga latvietība, balstīta latviešu vērtībās. Tas nav pateikts vārdos tieši, un, manuprāt, to arī nevar pateikt tādos vārdos vai uzrakstīt, bet starp rindiņām tas man visu laiku “līda virsū” tādā labā nozīmē,” atzīmē Laganovska.
Artūra Snipa grāmata “Rīgas portfelis” tikko nākusi klajā apgādā “Literatūras kombains”, un šobrīd viņš jau strādā pie jauna darba, kas būs zinātniskās fantastikas žanrā un ceļu pie lasītājiem varētu sākt aptuveni pēc gada.
