Īsromāns “Neredzamās pilsētas” (Le città invisibili) pirmo reizi publicēts 1972.gadā un tas pieskaitāms Italo Kalvīno kombinatorikas posmam, t. i., laikam, kad Kalvīno interesējas par "ars combinatoria", biedrojas ar franču avangardistu – matemātiķu un literātu – OuLiPo grupu, tulko Remonu Keno (Raymond Queneau) un arvien vairāk matemātisku kombināciju rotaļu ievieš arī savos tekstos.
“Neredzamo pilsētu” tapšanu iedvesmojis venēciešu ceļotāja un diplomāta Marko Polo (1254–1324) darbs "Il Milione", saukts arī par “Brīnumu grāmatu”. Kalvīno īsromānā mijas Marko Polo sarunas ar mongoļu hanu Hubilaju un deviņās nodaļās sagrupēti 55 iedomātu pilsētu apraksti, kas izkārtoti atbilstoši stingrai struktūrai. Anastasija, pilsēta, virs kuras lidinās gaisa pūķi, Zairas pilsēta ar augstajiem bastioniem, Zora, pilsēta, kuru vairs nekad nevar aizmirst neviens, kurš kaut reizi to redzējis, tūkstoš aku pilsēta Izaura, Dzemrūde, kuras formu piešķir vērotāja noskaņojums – tās ir tikai dažas no 55 pilsētām, kurām visām doti sieviešu vārdi.
“Manuprāt, esmu uzrakstījis ko līdzīgu pēdējai mīlas poēmai, kas veltīta pilsētām laikā, kad pilsētu izdzīvot kā pilsētu kļūst arvien grūtāk,” - tā par īsromānu izteicies pats Italo Kalvīno.
Italo Kalvīno tiek uzskatīts par sava laika visvairāk tulkoto itāļu rakstnieku. Latviski līdz šim publicēti atsevišķu Kalvīno stāstu tulkojumi, filozofiskā romāna “Palomars” fragmenti žurnālā “Karogs” un Kalvīno sakopoto un pārstāstīto itāļu tautas pasaku krājums “Burvju gredzens” (“Sprīdītis”, 1997).
