Grāmatu sarakstījis somu zinātnieks, arābu valodas un islāma ilggadējs speciālists Jāko Hemēns-Antila, un darījis to populārzinātniskā veidā, lai grāmata būtu saistoša un saprotama visplašākajam lasītāju lokam.
Somu valodā tā iznāca jau pirms 13 gadiem, un tās mērķis palīdzēt izprast islāmu daudz dziļāk nekā ziņu sižetu virspusējais līmenis; kā uzskata tulkotāja Ingrīda Peldekse – šobrīd grāmata ir vēl jo aktuālāka.
„Islāma rokasgrāmatā” aplūkota Tuvo Austrumu sarežģītā vēsture un izklāstīta islāma mācība, bet stāsts ir ne tik daudz par gadskaitļiem un valdnieku dzimtām, bet gan par vadmotīviem, kas palīdz izprast islāmu gan vēsturiski, gan šodienas kontekstā, skaidrotas tā attiecības ar varu, ar Rietumu kultūru, kā arī tas, no kā aug saknes fundamentālistiskajam islāmam.
Latvijas lasītājam ļoti svarīga būs arī noslēguma sadaļa, ko veidojis izdevuma latviešu valodā redaktors Arturs Hansons un kurā skaidroti izmantotie arābu termini, kā arī iekļauta burtu atveides tabula.
Arturs Hansons stāsta – tas nav nācies viegli, jo arābu terminoloģija latviešu valodā pagaidām ir ļoti maz izstrādāta, un te būtu plašs darba lauks Latvijas Universitātes Āzijas studiju speciālistiem.
Mums ierastie vārdi Muhameds un musulmaņi šajā grāmatā savukārt būs tuvināti arābu oriģinālam.
Latvijā līdz šim par islāmu vairāk runāts, balstoties amerikāņu politologa Semjuela Hantigtona izstrādātajā civilizāciju sadursmes koncepcijā, kas akcentē islāma un kristietības atšķirības. Tagad klajā nākusī somu zinātnieka Jāko Hemēna-Antilas „Islāma rokasgrāmata” savukārt vairāk izceļ kopīgās iezīmes, un galvenais kopīgais – abas tās ir monoteistiskas, tātad tic vienam Dievam, un tām ir saknes seno grieķu filozofijā, savukārt daudzas lietas, kas mums lielas ļoti dīvainas, dažkārt nebalstās islāmā.
Galvenā islāma un kristietības atšķirība ir attieksmē pret Jēzus personu – kristietībā tas ir Dieva dēls jeb Trīsvienības Otrā Persona, kas iemiesojusies pasaulē, savukārt islāmā tikai viens no praviešiem praviešu rindā, kas noslēdzas ar Muhamedu.
Kā „Islāma rokasgrāmatas” ievadā rakstījis pats tās autors – somu zinātnieks Jāko Hemēns-Antila -, galveno uzsvaru viņš licis nevis uz aktualitātēm brīdi pirms grāmatas nodošanas tipogrāfijā, bet gan uz to, kas novedis pie šādiem notikumiem un kā tos izprast.
