***
kā vilni lai pasacīt varu
no kura man mute žūst?
kā pirkstgalos saņemt staru
kas zibēdams lūst un lūst?
ar īsu tērauda vaidu
drūp lokans un izslīpēts prāts
pa debesīm saule skraida
un upe aiz sliekšņa krāc
***
ir vaļā debesis un gribas raudāt
tik kluss un gaišs
es dzirdu veļu dziesmu
bez sākuma bez beigām
sazied puķes
ar vīna rūgtumu ar rudens spēku
ar skaudru brīvību un nolemtību
balts lietus līst
tik šaurs kā tavas rokas
***
gara ziema gausa gaita
dzenis manus soļus skaita
mazo dzeni čaklo dzeni
izkal melnu bezdibeni
tur es savas dienas krāšu
tur es viņas apglabāšu
tikai ārā paliks lieks
izsāpēts un izciests prieks
***
tik silti aplami un lēnām
velk sejās saule grumbas mums
es izlasu no kaiju ēnām
ka tas ir tikai iesākums
pēc mūsu vēja atnāk citi
un tālās putnu balsīs kliedz
mēs pārejam uz sulu riti
un it nekas mūs neaizliedz
mēs laižam lauku citiem karot
lai nākams vilnis lepni lēc
mums debesis un zemi barot
no savām saknēm novēlēts
***
Pie Latvijas Televīzijas skatītājiem atgriezies raidījums “Literatūre” – Marta Selecka un Gustavs Terzens ceļo literatūras pasaulē, tiekas ar mūsdienu literātiem un caur tekstiem – arī ar aizgājušo laiku rakstniekiem. Ceļojums turpinās sabiedrisko mediju portālā LSM.lv – te “Literatūrē” satiktie autori ved lasītāju pa savu domu un atmiņu takām.
vienalga
paliek viss
tik zemāka kļūst balss
tik baltāka kļūst piere
un kaulos ielīp sals
un liktenis aiz meža
jau grand kā lielgabals
vienalga
paliek viss
tik naktis aknās dur
tik acis vēl joprojām
starp sniegiem sārtu kur
un akmeņaino domu
nekas vairs neatbur
vienalga
paliek viss
pat smiltī pārbirzis
