Ingas Žoludes jaunākajā krājumā iekļauti septiņi garstāsti. Tos šķietami nevieno kāda sižeta līnija, tomēr kaut kas vienojošs tajos ir. Rakstnieci ieinteresējusi personību dzīve un darbošanās, kas saistīta ar uzturēšanos rakstnieku namos.
"Tas, kas notiek radošā cilvēkā, kad viņš radoši strādā, tas jau nav tikai darbs. Tā ir sadzīve, satikšanās, attiecības. Tas, kas šos stāstu visus vieno - man patīk tā domāt, ka tie ir attiecību stāsti," saka Žolude, "un attiecības visplašākajā nozīmē, ne tikai starp diviem cilvēkiem, bet visu cilvēku dzīve jau patiesībā ir attiecības."
Stāstu darbības ģeogrāfija ir ļoti plaša un tomēr nekonkrēta, turklāt varoņiem rakstniece izvēlējusies netradicionālus un interesantus, ne latviešu vārdus.
"Es netiecos kaut kā apliecināt to savu latvisko identitāti caur šo literatūru. Man daudz svarīgāk šķiet būt cilvēkam kā tādam," norāda Žolude. "Man šķiet, ka arī tas stāstus dara potenciāli uztveramus un vieglāk uztveramus, un lasāmus ārpus šīs konkrētās valodas vides. Domāšana un cilvēcība ir ārpus jebkādas valodas."
Ingas Žoludes stāsti ir par mūsu līdzcilvēkiem, par ko rakstnieks un scenārists Arvis Kolmanis teicis – autore prot būt aizkustinoši liriska un vienlaikus izvelk no savu varoņu zemapziņas slēptāko.
