Skolotāja, rakstniece Māra Ozola atceras: "Man bija jāsāk mācīt pēc ilgāka pārtraukuma skolā par kaut kādu Anšlavu Eglīti, par ko visos padomju gados studējot neviens ne vienu vārdiņu nebija pīkstējis, ka tāds vispār eksistējis. Izrādījās, ka viņš tepat ir dzīvojis, ka manas ģimenes locekļi viens otrs ir viņu pat redzējuši un pazinuši. Tā tas auga augumā, kamēr mani skolnieki sāka nest no bijušas pils ēkas grāmatas, kas tur mētājās."
Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pirmo Eglīšu ģimenei veltīto ekspozīciju Māra Ozola iekārtoja bijušā pasta nodaļā Inciema tornī. Viņa ir arī autore grāmatai “Anšlava Eglīša meklējumos”. Šobrīd ar Eglīšu dzimtu un apkārtni saistītā daiļliteratūra apkopota nelielā lasītavā, bet par trimdas latviešu daudzpusīgās personības biogrāfiju un daiļradi Inciema tornī izveidota jauna digitālā ekspozīcija “Anšlavs Eglītis. Jaunais cilvēks”.
Anšlava Eglīša ekspozīcijas projekta vadītāja Ieva Ābele skaidro: "Inciemā pagāja Anšlava Eglīša skaistākās vasaras, sākot no 16 gadu vecuma līdz par Otrajam pasaules karam, kad mainījās laiki un mainījās arī dzīves. Viņš ilgi nevarēja izlemt, vai pareizais ceļš būs glezniecība vai tomēr rakstniecība. Tam mums arī ir veltīts ekspozīcijā grāmatas vāks, kur mēs runājam par izvēli."
Jaunās ekspozīcijas centrā nav priekšmeti, bet gan rakstnieka dzīves un daiļrades nozīmīgākie pieturpunkti, no kuriem, kā atzīmē literāte Anete Konste, katrs var veidot pats savu Anšlava portretu.
Dizaina studijas “H2E” veidotā ekspozīcija atgādina melnbaltā vizuālā valodā veidotu stāstu. 35 kvadrātmetru platībā izcelta “Bauhaus” skolai un modernismam raksturīgā estētika, kas bijusi tuva arī Anšlavam Eglītim.
Lai pieteiktos apmeklējumam Inciema tornī, interesenti aicināti savlaicīgi rezervēt laiku ekspozīcijas mājaslapā.
