Jaunajā dzejoļu krājumā "Never" rakstnieks apvienojis dzejoļus, kas tapuši 18 gadu garumā. Tomēr vairums no tiem ir rakstīti pēdējos divos gados.
"Ja es pēkšņi mirtu nejaušā, nē, pēkšņā nāvē, tad manos kopotajos rakstos nebūtu tā sējuma ar nosaukumu – krājumos neiekļuvušie dzejoļi. Es cenšos agri vai vēlu izmantot visu, kas ir tapis," teic Šlāpins. "Daži no dzejoļiem, pat ļoti gari, ir tapuši ātri, pat vienā piesēdienā, viena vakara laikā. Citi, kādi īsāki dzejoļi vai fragmenti, ir apstrādāti ilgākā laikā, pieslīpēti, domāti, mainīti pēdējā brīdī."
Krājumā parādās vairākas vadošās tēmas, kas iedalītas atšķirīgās nodaļās. Tajā skaitā – dzeja un dzejnieks, kari un plūdi, opcijas un preferences. Autors atzīst, ka krājuma nosaukums "Never" pie viņa atnācis pats: "Nosaukums ir ļoti pateicīgs, tāpēc ka tas nav jātulko, to var pielietot latviski, angliski, es sapratu, ka arī krieviski "ņever". Šis nosaukums ļoti labi kalpo kā slēpts vēstījums Putina propagandas apstākļos dzīvojošiem cilvēkiem. [..] Tas īstenībā ir tāds citāts no populāras latviešu tautas dziesmas – "Never tas, kas vēl nav dzimis. Never tas, kas nomiris. Never tas, kas savu sirdi vēl nav mīlai atdevis.""
Grāmatas vizuālajā noformējumā ir veidots balanss starp pagātni un mūsdienām. Dizaina autors Klāvs Priedītis skaidro: "Par vāka motīvu ir izmantots marmorēta papīra fragments no 19. gadsimta iespiestas grāmatas Latvijā, stāstu grāmatas. Tad ir paņemts šis motīvs un kompozicionāli izkārtots uz vāka. [..] Man likās tas ļoti šarmanti, paņemt to veco laiku estētiku grāmatas un ietvert viņu mūsdienu variācijā."
Tāpat dizaina autors domājis par to, kā sējumu veidot funkcionālāku, kā mazināt tā nolietojumu. Izvēlēts arī specifisks burtu veidols: "Pirmo reizi tas parādījās 18. gadsimta ''Dona Kihota'' izdevumā Spānijā. Šis burtveidols saucas ibara real nova. Te ir adaptēta mūsdienu versija. Tur arī var meklēt kaut kāda veida vēstījumu. Saistot to kopā ar donkihota vēstījumu, kā nu kurš lasītājs to interpretē."
Ilmārs Šlāpins atklāj: "Es domāju, ka dzejoļu krājuma izdošana ir tāds psihoterapijas akts. Kā atmest vai atrauties no tiem dzejoļiem, kuriem tu esi pārāk pieķēries. Tad viņi kļūst no mīļākajiem par derdzīgākajiem. Tu vari viņus droši aizmest un aizmirst."
