Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Kalvītis par paveikto trīs nedēļās kopš ievēlēts par LHF vadītāju

Labrīt

Segvārdi un segburti: Kalna Elza

Par Bērsona grāmatu "Segvārdi un segburti"

Ilgoņa Bērsona grāmatas «Segvārdi un segburti» otrā daļa ceļā pie lasītājiem

Abrakadabra, Šņabovskis, Fallijs, Jānis Briesmīgais - tie ir daži no latviešu literātu segvārdiem, kuru pētniecībai daudzu gadu garumā pievērsies ievērojamais literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons. Pirms diviem gadiem klajā nāca aizraujošs šai tēmai veltīts viņa pētījums „Segvārdi un segburti”, kurā pseidonīmu mīklas viņš šķetināja gandrīz vai ar detektīva piegājienu. Drīzumā nāks klajā šī pētījuma otrā daļa, kas solās būt ne mazāk interesanta.

Pirms aptuveni 50 gadiem literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons sāka vākt segvārdus, veidojot šim nolūkam īpašu kartotēku vai faktu skapi. Pirms diviem gadiem šis darbs vainagojās ar grāmatu „Segvārdi un segburti”, kas ikvienam lasītājam saistošā veidā piedāvā šķetināt visdažādākos ar segvārdiem saistītus jautājumus un noslēpumus.

Ilgonis Bērsons skaidro, kā radās iecere veidot tieši šāda žanra grāmatu, kurā segvārdu meklēšana un atrašana kļūst par piedzīvojumu arī ikvienam lasītājam.

"Varēja būt vārdnīcas tips, kad īsi paskaidro vārdus un pēc iespējas vairāk, bet es izdomāju, ka gan lasītājam, gan man pašam būtu interesantāk doties detektīvsižetā," stāsta Bērsons. "Esmu racies pa ļoti daudziem arhīviem, pašam ļoti bagāts arhīvs mājās, krustām šķērsām lasījis. Tā kā tur ir tādi ekskursi cauri gadiem. Man kādreiz jautā – par kuru gadsimtu vai laikmetu tu vairāk raksti? Es nešķiroju, es vienkārši skatos, kur mani ir pavedieni, kur es varu kaut ko risināt."

Abrakadabra, Trakā Dore, Ķencis Šabraks, Rūķis Dūķis - Ilgonis Bērsons ne tikai atklāj, kādas personas paslēpušās aiz šiem segvārdiem, bet arī skaidro šo segvārdu rašanās cēloņus, pielietojumu, arī to likteni.

Tam visam klāt katra laika kultūrvēsturiskais konteksts, ko papildina arī ilustratīvais materiāls – gan segvārdu īpašnieku fotoportreti, gan rokraksti.

Literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis atzīst – viņu fascinē, cik meistarīgi un vitāli Ilgonis Bērsons atklāj to, cik aizraujoša sfēra var būt literatūrzinātne.

"Šajā grāmatā atklājas arī vairākas strīdīgas situācijas latviešu literatūras vēsturē, piemēram, cik lielu ažiotāžu rada Konrāda Bullāna provokatīvais pseidonīms „Fallijs” 20.gadsimta sākuma situācijā. Vai arī cik bīstama ir rotaļāšanās ar dažādiem segvārdiem padomju un stagnācijas periodā, vēl jo vairāk, ja segvārdi ir kā tāds provokatīvs gājiens, vērsts uz tā laika ideoloģiskākajiem autoriem, kā piemēram, Arvīdu Griguli un citiem," stāsta Arnis Koroševskis. "Tās visas ir ļoti interesantas situācijas, kas spēj aizraut jebkuru lasītāju neatkarīgi no tā, vai cilvēks padziļināti interesējas par latviešu literatūru vai ne."

Drīzumā ceļu pie lasītājiem sāks grāmatas „Segvārdi un segburti” otrā daļa, kurā varēsim vairāk uzzināt par šādu pseidonīmu īpašniekiem kā Kalna Elza, Tirzmaliete, Puliers, Rainītis, Fausts, arī Oļģerts Kurmis, kam grāmatā atvēlēts viens no apjomīgākajiem izklāstiem.

"Oļģerts Kurmis ir ļoti daudzināti Andreja Upīša segvārdi, aiz tiem viņš esot bijis spiests slēpties Kārļa Ulmaņa vienvadības laikā, taču tas ir paša rakstnieka radīts mīts," skaidro Ilgonis Bērsons.

Tātad Ilgonis Bērsons jaunajā grāmatā apgāž šo mītu un piedāvā vēl daudzus citus ar segvārdiem saistītus atradumus.

Apgāda „Mansards” vadītājs Jānis Oga stāsta, ka otrajā grāmatā būs atklāta ne viena vien mazāk zināma Latvijas literatūras vēstures lappuse.

"Mēs atradīsim šajā grāmatā daudz nezināmā par tādiem zināmā mērā stereotipizētiem rakstniekiem kā Andreju Upīti un Vili Lāci, gan arī par varbūt jau piemirstiem, bet ļoti savdabīgiem rakstniekiem kā Anatolu Imermani, Žani Grīvu, Ādolfu Talci, kuri katrs ir bijuši iesaistīti ne tikai savā literārajā darbībā, bet arī dažādās organizācijās, tai skaitā drošības struktūrās, galvenās literatūras pārvaldes darbībā un daudz kur citur," atklāj Jānis Oga.

Grāmatas „Segvārdi un segburti” otrā daļa ceļu pie lasītājiem sāks novembra nogalē, un tā būs velte arī Ilgonam Bērsonam 85.dzimšanas dienā, ko viņš svin šogad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt