Ikstenas un Vilipsōna jaunākā grāmata - par suņiem ar cilvēku sirdīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Radošais tandēms rakstniece Nora Ikstena un mākslinieks, tēlnieks un grafiķis Aivars Vilipsons (Vilipsōns) ir jau spilgti sevi apliecinājuši kopdarbos “Sumpurņa suneti” un “Ārprātija piedzīvojumi”. Tagad tapusi jauna grāmata “Suņa dzīve. Stāsti un suneti”, kuras galvenie varoņi ir "dzilvēki" - suņi ar cilvēku sirdīm.

“Kaut gan viņa bija piedzimusi kā suņu meitene, iespējams, viņa bija cilvēku meitene. Jo viņa juta savas saimnieces silto un skumjo sirdi, kā to jūt cilvēki. Un viņa saņēma tik lielu cilvēkmīlestību, ka suņa sirdī vien tai bija par maz vietas. Tāpēc Frīdas sirds pamazām kļuva par cilvēka sirdi. Šī grāmata ir veltījums Dzilvēkam. Tā nav drukas kļūda. Dzīvnieks un cilvēks: stipra un uzticama vienība,” teikts grāmatas aprakstā.

Nora Ikstena atklāj, kāpēc vēlējusies rakstīt par suņiem:

“Tā suņa un cilvēka savstarpējā mīlestība, tā pieķeršanās un uzticība… Man vienmēr likās, ka ir jāraksta par suņiem un līdz ar to arī par šo suņu saimniekiem.”

Pagājušajā gadā rakstniece no patversmes “Ulubele” adoptēja suni, nosauca viņu par Pērkonu. Rakstniece sapratusi, ka ideja grāmatai par suņiem ir nobriedusi – atliek apsēsties un uzrakstīt.

Rezultāts – jaunā grāmata – ir stāstu krājums.

Katra stāsta nosaukumā ir suņa vārds, un lasītājs suņa pasauli iepazīst no paša dzīvnieka skatupunkta – kāda ir viņa dzīve, ko viņš redz, kas notiek ar viņa saimniekiem.

Ikstena uzskata – grāmata ir dzīvi apliecinošs darbs, kaut arī tajā ir pa skumjam stāstam.

Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” aptver padomju okupācijas laiku pēc 2. pasaules kara, periodu no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem, un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, atklājot Latvijas dzimtu atmiņās glabātos notikumus. Romānā iekodēta rakstnieces personīgā pieredze.

Ikstena stāsta, ka pēc “Mātes piena” uzrakstīšanas darbs ar Vilipsōnu pie “Ārprātija piedzīvojumiem” bijis kā “vasara, kurā es visu laiku no rīta līdz vakaram smējos.”

“Vajag gan grāmatas, kuru laikā tu raudi – un tad visi raud –, un vajag arī, kur smejies, – un tad visi smejas,” savu daiļrades dažādību un radošo procesu raksturo Ikstena.

Gan Ikstenas smejamās, gan raudamās grāmatas izpelnās lasītāju un kritiķu atzinību. Grāmata “Ārprātija piedzīvojumi” ir ieguvusi mākslas balvu “Zelta ābele” kategorijā “Proza un dokumentālā proza”, savukārt "Mātes piens" tiek tulkots dažādās pasaules valodās, nominēts starptautiskiem apbalvojumiem un adaptēts lielajam ekrānam.

Ikstenas un Vilipsōna radošajā komandā darbojas arī māksliniece Katrīna Vasiļevska. Tieši viņa Vilipsōna no plastilīna veidotos suņu “portretus” pārvērtusi grāmatas ilustrācijās.

Inovatīvās grāmatas ilustrācijas ir tāds kā starpžanrs - miniatūrtēlniecība, kas pārnesta ilustrācijā.

Vilipsōns stāsta, ka plastilīns bijis mākslinieces Vasiļevskas ideja: “Viņa saka: “Klausies, tu nezīmē. Es tev nopirkšu plastilīnu, par savu naudu,” – kas mani uzreiz uzrunāja.”

“Ā, tad man nebūs jācūkājas ar zīmuli un krāsām – es piekritu. Ja viņa pērk plastilīnu, kāpēc gan ne?”

Ikstena piebilst – plastilīna lietošana ļauj suņiem piešķir formu.

“Visi suņu saimnieki to pateiks, ka suni uzzīmēt, manuprāt, ir ļoti grūti. Viņš visu laiku mainās, visu laiku ņemas, tad ausis stāv, tad krīt, tad aste luncinās, tad viņš ir bēdīgs. Man liekas, ka tajās Vilipsōna figūriņās ir noķerta tā suņa kaut kāda viena kustība,” stāsta Ikstena.

2018. gada Londonas Grāmatu tirgū Nora Ikstena pārstāvēja Baltijas valstu rakstnieku delegāciju kā “Dienas autore”. Liebritānijā “Mātes piens” ir izdots ar nosaukumu “Soviet Milk” (“Padomju piens”).

“Mātes piens” izdošanas tiesības ir iegādājušās daudzas valstis, tā tulkojums izdots jau deviņās valodās. Nākamā valsts, kas pievienosies šim skaitam – Japāna, uz kurieni autore dodas jau nākamajā dienā pēc sarunas.

 Vai šādas radošās virsotnes neuzliek lielu slogu, radot nākamos darbus?

Ikstena atbild, ka vienīgo “slogu uzliek tas, ka mūsdienu pasaule pieprasa rakstniekam būt pašam par savas grāmatas, tā teikt, priekšā stādītāju – to ir grūti izturēt.”

Viņa gan piebilst – pēc visiem festivāliem un pasaules ceļojumiem “būs jauki atgriezties Ikšķilē, ieslēgties mājā, būt Pērkona sabiedrībā un rakstīt jaunu grāmatu, tas būs tikai atvieglojums.”

Ikstena stāsta, ka reiz kādā intervijā Anglijā viņai jautāts, vai autore grib būt slavena.

Viņa atbildējusi: “Es negribu būt slavena. Es vienkārši gribēju pierādīt, ka latviešu valoda ir fantastiska valoda un tajā var uzrakstīt kaut ko, kas ir noderīgs arī citiem pasaules lasītājiem.” 

Grāmata "Suņa dzīve. Stāsti un suneti” drīzumā iznāks apgādā ''Zvaigzne ABC''.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti