Uz tikšanos ar Ikstenu Latvijas vēstniecībā bija ieradies kupls interesentu pulks. Tā kā pasākums notika angļu valodā, tad bija sanākuši arī daudzi briti. Pasākumu vadīja populārā laikraksta “The Guardian” kultūras sadaļas redaktore Klēra Armisteda, kura atzina, ka grāmata lasās ļoti viegli, lai arī skartās tēmas ir smagas.
“Grāmata ir fascinējoša, jo mēs par Baltiju zinām ļoti maz. Patiesībā, ja jūs jautātu, kur atrodas Baltija, daudzi atbildētu - tas ir Balkānos,” saka “The Guardian” kultūras nodaļas redaktore Klēra Armisteda. “Mēs zinām daudz par Balkāniem dēļ Balkānu kara, bet nezinām par Baltiju. Tādēļ ir fascinējoši uzzināt, kāda ir jūsu vēsture, jo tā ir arī manas paaudzes vēsture, tā ir mūsu, Eiropas, vēsture. Jā, Apvienotā Karaliste acīmredzot tūlīt atstās Eiropu, taču mūsu, britu, eiropiskās identitātes apziņa ir ļoti spēcīga,” stāsta Armisteda.
Arī grāmatas izdevēja ir novērojusi, ka tieši šobrīd ir pieaugusi lasītāju interese par Baltijas vēsturi. Briti patiešām vēlas uzzināt, kā tas bija - dzīvot Padomju Savienībā.
Grāmata jau saņēmusi labas recenzijas, pirmās atsauksmes ir ļoti pozitīvas.
"Šis ir viens no labākajiem romāniem, kas ir nācis no Baltijas valstīm pēdējo gadu laikā,"
recenzijā raksta Čārlijs Konelijs no avīzes “The New European.
“Mani šajā grāmatā uzrunāja vecāsmātes un mazmeitas attiecības,” norāda grāmatas izdevēja Maike Cierfogele no “Pereine Press Limited”. “Māte nespēj funkcionēt kā māte, jo ir dzimusi Padomju režīmā, taču vecmamma joprojām atceras normālu dzīvi, kāda tā bija pirms kara. Un viņa spēj nodot tālāk to cerības sajūtu, to vēlmi dzīvot savai mazmeitai. Tas ir tas, ko es šajā grāmatā atradu, man šī grāmata stāsta par trim sieviešu paaudzēm,” stāsta Cierfogele.
Tikšanās laikā rakstniece tika iztaujāta par to, cik daudz no viņas pašas biogrāfijas parādās grāmatā, un izrādās, ka ļoti daudz, vienam no varoņiem pat ir saglabāts īstais uzvārds. “Esmu saņēmusi ļoti daudz atsauksmes, blogus, recenzijas. Man tiešām ir iemesls domāt, ka tā grāmata britu sabiedrībā un britu lasītājos ir izraisījusi tiešām lielu interesi,” stāsta rakstniece Nora Ikstena.
Daudzi pasākuma apmeklētāji tālredzīgi bija paņēmuši līdz “Mātes piena” latvisko izdevumu, tādēļ uz grāmatas parakstīšanu sastājās pat rinda.