Andrusa Kivirehka grāmatu "Kocenieki un tāsenieces" Guntars Godiņš pirmo reiz ieraudzījis kādā Tallinas grāmatnīcā, kad tā tik tikko bija iznākusi, atzīmējot rakstnieka piecdesmito jubileju. Aizraujošās literatūras savaņģots, tulkotājs uzrunāja izdevniecību “Pētergailis”.
Šo darbu Kivirehks rakstījis pēc igauņu folklorista Frīdriha Reinholda Kreicvalda tautas pasakas "Kocenieks un tāseniece" motīviem.
Prātodams, ka latviešiem šī īsā pasaka par skopo saimnieku, kurš līgst ar velnu, lai viņam uztaisa kalpu un kalponi, kas neprasīs ēst (kalps ir no koka, tāpēc kocenieks, kalpone no bērza tāss, tāpēc ir tāseniece), visdrīzāk nav zināma, Godiņš to pārtulkoja un pievienoja ievadam. Viņš piebilst: “Lai redzam, kā viens rakstnieks no pasakas izveido savu pasaku."
"Šī, varētu teikt, ir interpretācija – tautas pasaka tiek veidota ar Andrusa Kivirehka acīm, pildspalvu, ar domām un fantāziju. Šeit tiek izmantots tāds princips kā absurdā literatūrā vai absurdisms kā tāds, ironija. [..] Latvijā absurda literatūra mums ir pagājusi secen, bet
Andrusam Kivirehkam tas ir pat dabīgi – absurdismu, fantastiku, fantāzijas [atrodam] jebkurā Kivirehka grāmatā," Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” pauž Guntars Godiņš.
Kivirehka grāmatā "Kocenieki un tāsenieces", kā skaidro tulkotājs, galvenais varonis ir jauns cilvēks, kurš nonāk Igaunijas Tautas frontes štābā. Tur viņš satiekas ar savu skolotāju un abi gatavo Baltijas ceļu. Tā nu sanāk, ka vienā vietā Igaunijas mežos trūkst 30 cilvēku – ļaužu ķēdē ir pārrāvums. Te Kivirehks liek lietā pasaku – no pagalēm tiek radīti puiši un meitas top no pirts slotām. Sarežģījums tāds, ka šie monstri turpina dzīvot tālāk. Jaunais vīrs sāk tos ķert un...
Nu jau kādu gadu Guntars Godiņš nav bijis Igaunijā. Viņš tā vien gaida mirkli, kad atkal varēs pasēdēt kāda lielajā Tallinas grāmatu veikalā, un, iespējams, atkal ieraudzīt kādu interesantu grāmatu, ko mums – igauņu kaimiņiem – iztulkot.
