Pirmais rubrikas ieraksts no Raiņa bērnības zemes Berķeneles. Raiņa muzeja vadītāja Inese Bērziņa stāsta, ka Raini vairāk pazīst kā mazo Žaniņu, kurš kopā ar vecākiem dzīvoja Berķenelē laikā, kad nākamajam dzejniekam bija 7-14 gadi.
Jāpatur prātā, ka Rainis dzīvoja Berķenelē personības tapšanas periodā, norāda muzeja vadītāja. Tikai vēlāk Šveicē dzejnieks atceras savu bērnības zemi un veltī tai 11 dzejoļus „Dagdas piecu skiču burtnīcās”. Viens no tiem - "Vienīgā aina".
Rainis
Vienīgā aina
Piepeši saraujas sirds -
Piepeši saraujas sirds:
Es vēl nezinu, es tikai drausmīgi jūtu -
Bērnības lauki ir tuvu!
Ko pazaudēju, vai atkal to atrodu šeit!
Tik nesagatavota ir mana sirds,
Kaut gaidīju slepen mūžiem, ik dien',
Bet domāju vairāk uz dzimteni visu,
Uz darbu, tāli un cilvēci, cīņu un sauli -
Un nu -
Viens ieslīps saules stars,
Caur bieziem mākoņiem lauzdamies cauri,
Uz viņu vietu krīt
Un viņu man apspīd pusspodrā zeltā!
Ak, zinu, zinu, ko, stars, tu man rādi:
To vienīgo vietu, to vienīgo ainu,
Vienīgo visā pasaulē man!
Tā nemūžam nav atmaināma,
Ne pārlabojama, ne izdzēšama -
Spožākā zeltā viņa man spīd
Klusi sirdī -
Tu, manas bērnības atmiņas saule.
