Talsu novada fonda vadītāja Iveta Rorbaha aicina ieklausīties Raiņa dzejolī „Mājnieks un trimdnieks”, domājot par sirds siltumu un labiem darbiem, uz kuriem aicina Talsu novada fonds.
Rainis
Mājnieks un trimdnieks
Moto: Mums dzīves sulas
Ritēs pa dzīslām
Kā kausēts spēks.
«Uz mājām»
Kā kausēts tērauds,
Tāds bij tavs spēks -
Pilns smagu graudu,
Tāds bij tavs pūrs:
Nu kusis tavs spēks,
Nu tukšs tavs pūrs!
Par daudz tu devi
No sava mēra,
Tik pārpilnību
Tu spēji dāvāt.
No pirmās jaunības
Pārspēka grābi,
Tērēji krāju,
Ko daba tev deva.
Tu aizdevi maizi
Un sēklu arī,
Ko nākošam gadam
Lai sētu zemē.
Saulīte pildīs
Mums atkal pūru,
Visus sirds arodus
Zelta graudiem.
Ar pukstošu sirdi,
Ar atplestām rokām,
Ar ilgās sāpīgi
Velkošu dvēsli
Mēs iesim pie vārtiem
Un gaidīsim atkal:
«Nākat nu, nākat,
Jūs mīl mana sirds!»
Gaidi! gaidi!
Ies ļaudis garām:
Tie jautri smaidīs,
Tie valstīs raizes,
Tie īgni rauksies,
Tie miegaini vilksies,
Kas atcerēsies
Vairs tavu māju?
Tie ēda, dzēra,
Tie visu ņēma
Un gāja tāļāk
Mierīgiem soļiem,
Uz mēles tīkamu
Ēdiena garšu.
«Nu kas tad par to?»
- «Kā?» -
Paskaties, pasmaidi -
Prieks viņiem bij -
Prieks bij ij mums,
Ka varējām dot.
Paskaties sauli:
Tai lielākais prieks:
Visu, visu dienu
Siltumu kaisīt!
Kad sētuve tukša,
Tā nosarkstot aiziet,
Bet citurīt atnāk,
Lai varētu atdarīt
Savu zaļu roku,
Atkal un atkal
Dot un dot!
Tā ij mēs.
