"Laikmets ir tāds, ka tik daudz tiek tarkšķēts. Sapratu, ka negribu nevienu izklaidēt ar vēsturi kā seriālu," tā pati autore Gundega Repše par savu jaunāko veikumu.
Kā vēstīts, romāns "Bogene" vēsta par 1940. un 1941.gada notikumiem, bet vienlaicīgi tā fokuss ir daudz plašāks un liek sajust, cik ciešām saiknēm mēs visi esam saistīti un cik spēcīga joprojām ir arī šīs skaudrās pagātnes daļa mūsos.
Romāna centrā ir Lesteru ģimene, kuri vienmēr bijuši brīvā gara cilvēki un nevis iztapoņas, tādēļ pret viņiem padomju režīms vēršas sevišķi nežēlīgi. Gundegai Repšei bijis svarīgi runāt tieši par šī brīvā gara cilvēkiem, jo viņasprāt mēs pārāk daudz sev uzspiežam kalpības un padevības zīmogu.
"Man licies - runājot ar cilvēkiem, ka mūs taisa savādākus nekā mēs esam. Mēs neesam ne pelēki, ne padevīgi. Mūsos ir brīvā cilvēka gars, kas cieš visvairāk šādos varmācīgas okupācijas brīžos, un to mēs kaut kā neakcentējam. Bet uz tā pamata jau var būvēt arī to nolaupīto dzīvi, kad tev ir vismaz dzīvība palikusi pāri. Bet mēs visu laiku tikai to kalpību, to padevību, to izdzīvošanu. Bet izdzīvotājs - viņam jau arī ir kaudze vienkārši pretīgu īpašību, viņš jau nav nekāds varonis. Mēs sakām - mēs negribam būt upuri, mēs labāk esam izdzīvotāji, bet izdzīvotājs ir ložņa, viltnieks, blatņiks, viss, kas pēc tam izveido augsni plašai kolaborācijai, bet tas brīvais gars - tas atstāts tā kā novārtā," pauž Gundega Repše.
Romāna galvenā varone ir Lesteru meita, 19 gadīgā Lote, kura ir 1941.gada izsūtīšanu upuris, viņas pārdzīvotais lopu vagonā uz Sibīriju mijas ar viņas atmiņām un citu viņas laikabiedru dzīvesstāstiem. Līdzās tam var uzzināt arī plašu Latvijas politiskās un kultūras dzīves fonu.
Gundega Repše pie romāna strādājusi trīs gadus. Sākotnēji bijis grūti izšķirties, vai par pamatu ņemt savas dzimtas stāstu, vai veidot māksliniecisku vispārinājumu, līdz rakstniece tomēr izšķīrusies par labu otrajam ceļam.
"Laikmets ar selfiju literatūru un selfiju kultūru sit arvien augtāku vilni, un es sapratu, nē, es ar saviem elkoņiem neiešu sacensties - mana māte, manas ģimenes izsūtījums, manas ģimenes ciešanas iepretim pārējās latviešu tautas ciešanām, jo tad sākas samērošanās. Un tad man likās - ir jau pagājuši gadi, kopš mēs esam appludināti ar dokumentālo stāstu, kas zināmā mērā ir amerikānisms. Tādēļ es izšķīros par to, ka tā būs pārradīšana," stāsta Gundega Repše.
Ko nozīmē grāmatas nosaukumam izraudzītais vārds "Bogene" - autore pieļauj, ka par to katram lasītājam būs sava interpretācija, bet tas grāmatā ir ļoti simbolisks un būtisks tēls: "Pilnīgi skaidru atbildi es nedošu, bet katrā ziņā šis vārds man ieskanējās galvā, un pēc tam es atradu ar Latvijas izloksnēm saistītā izdevumā, ka šis vārds apzīmē mājas garu. Romānā tas kalpo arī asociatīvā līmenī."
Kā par romānu "Bogene" teikusi literatūrzinātniece Anita Rožkalne - tas aizcērt elpu un apžilbina ar spilgto raksturu cilvēcisko lielumu. Tas tiecas izprast mūžības viļņus, un tajā atainotā baisu nojautu nakts ir ar mīlestības smaržu un izmisīgas cerības zeltījumu.
